Premjers pauda gandarījumu, ka frakcija atbalstījusi viņa izvēli un izteikusi gatavību palīdzēt Vītolam kompensēt viņa šobrīd "lielāko trūkumu" — jaunību — un palīdzēt risināt problēmas, ar kurām nāksies saskarties ministra darbā.
Šķēle pavēstīja, ka kopumā partijā apspriestas 22 iespējamās ministra kandidatūras, tomēr nolemts izvirzīt Vītolu. Par vienu no būtiskākajām viņa vērtībām Šķēle minēja viņa lielo politisko pieredzi.
Viņš norādīja, ka Vītols ir bijis četru finansu ministru parlamentārais sekretārs.
Ministra amata kandidāts presei atzina, ka apzinās nepieciešamību veikt enerģiskus soļus izglītības sistēmas sakārtošanā un izglītības kvalitātes lejupslīdes apturēšanā.
Viņš uzsvēra, ka reformas izglītībā atkarīgas arī no sabiedrības atbalsta, pedagogu pozitīvas attieksmes un visu izglītībā iesaistīto, īpaši vecāku, ieinteresētības pārmaiņās.
Vītols uzsvēra nepieciešamību izstrādāt pedagogu darba samaksas ilgtermiņa reformu, kas būs saistīta arī ar izmaiņām izglītības sistēmā kopumā.
Ja Saeima piekritīs pašreizējā Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra iecelšanai ministra amatā, viņš nomainīs Silvu Goldi, kura atkāpās skolotāju streika dēļ. Viņš arī būs jaunākais ministrs Šķēles valdībā.
Latvijas Izglītītības un zinātnes arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Astrīda Harbaceviča cer, ka izglītības un zinātnes ministra amata kandidāts Māris Vītols zina izglītības problēmas un saprot tās nozīmi.
Tā sarunā ar BNS pauda priekšsēdētāja. “Es ceru, ka viņš ir cilvēks, kas saprot izglītības problēmas un tās nozīmi,” viņa sacīja.
Tomēr Harbaceviča nevar komentēt kandidatūru, jo viņu nepazīst, tomēr cer uz viņa produktīvu darbību. Viņa uzsvēra, ka nav saskārusies ar Vītolu darba jautājumos, tomēr teica — “ja jau Tautas partija viņu ir izvēlējusies, tad jau laikam viņi zina, ko dara”.
Harbaceviča atceras ministra amata kandidātu kā aktīvistu “studentu lietās”, kas varētu liecināt par viņa aktivitāti, un tāpat viņa ir informēta, ka Vītolam “ir pietiekami laba izglītība”.
Vītols dzimis 1972. gadā, absolvējis Rīgas Industriālo politehnikumu un Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti politoloģijas specialitātē. Parlamentā ievēlēts 1995. gadā no Kristīgo demokrātu savienības, bet 7. Saeimā iekļuvis no Tautas partijas saraksta.
Atpazīstamību politikā Vītols guva laikā, kad parlaments diskutēja par obligātā militārā dienesta likumu. Toreiz students un deputāts Vītols ar rotaļu pistoli kopā ar citiem studentiem protestēja pie Brīvības pieminekļa, un pēc tam sporta laukumā cīkstējās ar deputātu Pēteri Tabūnu.