Par jaunās valdības ministriem saņemta 'daļa atbilžu', saka Ašeradens
Foto: DELFI

Par topošās valdības ministriem no partneriem saņemta "daļa atbilžu", aģentūrai LETA sacīja partiju apvienības "Jaunā vienotība" politiķis Arvils Ašeradens.

Lai arī atbildes no topošā Ministru kabineta potenciālajiem partneriem tiek gaidītas līdz pirmdienas pulksten 10, jau ir saņemta "daļa atbilžu", atklāja Ašeradens.

Politiķis neatklāja, kuras partijas ir atsaukušās "Jaunās vienotības" līdera Krišjāņa Kariņa aicinājumam, vien uzsverot, ka atbildes un komentāri tiks sniegti rīt pēc pulksten 10.

Kariņš piedāvājis veidot valdību, kurā būtu pārstāvētas piecas partijas - "Jaunā Vienotība", Jaunā konservatīvā partija (JKP), "KPV LV", "Attīstībai/Par" un "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK). Sākotnēji sarunās piedalījās arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), taču atsevišķu partiju "sarkano līniju" dēļ šīs sarunas netika turpinātas.

Kariņš piedāvāja, ka "Jaunā Vienotība" jaunajā valdībā bez premjera amata varētu vadīt Finanšu ministriju un Ārlietu ministriju. JV jau sākotnēji pauda, ka ārlietu ministra pienākumus varētu turpināt pildīt Edgars Rinkēvičs, bet finanšu ministra amatam tika apsvērtas Jāņa Reira un Ašeradena kandidatūras. Visticamāk, gan finanšu ministra amatam varētu tikt virzīts Reirs.

"Attīstībai/Par!" lēmusi, ka aizsardzības ministra amatam piedāvās Arti Pabriku, kurš būs arī premjera biedrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatam - Juri Pūci, bet veselības ministres amatam - Ilzi Viņķeli. VL-TB/LNNK uzskata, ka kultūras ministres pienākumus būtu jāturpina pildīt Dacei Melbārdei, bet zemkopības ministra amatam tiktu virzīts Kaspars Gerhards. Par parlamentāro sekretāru Zemkopības ministrijā varētu kļūt Jānis Grasbergs.

JKP izglītības un zinātnes ministra amatam virza deputāti Ilgu Šuplinsku, savukārt deputāte Anita Muižniece varētu ieņemt Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres amatu. Tieslietu ministra amatam JKP virzīja partijas līderi Jāni Bordānu, bet uz satiksmes ministra amatu - Tāli Linkaitu.

Pēc piedāvājuma par atbildības jomu sadalījumu partijām radās domstarpības, jo "KPV LV" iekšlietu ministra amatam sākotnēji izvirzīja Aldi Gobzemu, kurš vēl nebija saņēmis pielaidi valsts noslēpumam. Kariņš viņa kandidatūru noraidīja, un vēlāk "KPV LV" šim amatam piedāvāja citu kandidatūru - Sandi Ģirģenu. Ekonomikas ministra amatam tiek virzīts deputāts Didzis Šmits, bet labklājības ministra amatam - parlamentāriete Ieva Krapāne.

Parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem teju trīs mēnešus nav izdevies vienoties par topošo valdību, tāpēc pienākumus turpina pildīt līdzšinējais Ministra kabineta sastāvs. Sarunās par valdību bija iesaistītas visas Saeimā ievēlētās partijas, izņemot "Saskaņu", kas pārstāv lielāko parlamenta frakciju.

Šis ir ilgākais valdības veidošanas periods kopš neatkarības atjaunošanas 1990. gadā.

Source

LETA

Tags

Arvils Ašeradens Dace Melbārde Edgars Rinkēvičs Izglītības un zinātnes ministrija Jaunā konservatīvā partija (JKP) Kaspars Gerhards Zaļo un zemnieku savienība Vienotība VL-TB/LNNK
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form