Ceremonijai tiešraidē bija iespējams sekot Rīgas diecēzes Informācijas centra portāla "katolis.lv" "Facebook" kontā, tiešraides video signālu nodrošināja Latvijas Televīzija. Tiešraidei bija iespējams sekot arī portālā "Delfi".
Kravalis pēc iesvētīšanas bīskapa kārtā pateicās gan tiem garīdzniekiem, kuri sekmējuši viņa kļūšanu par diakonu, priesteri un tagad – bīskapu, gan arī Rīgas doma draudzei, kas atļāvusi šo dievkalpojumu svinēt luterāņu dievnamā. Dievkalpojumā vairākkārt tika pausta pateicība par šo iespēju, jo, tā kā šāda veida svinībās ir paredzēts piedalīties pēc iespējas lielākam cilvēku skaitam, tad Rīgas sv. Jēkaba katedrāle, kur sākotnēji bija paredzēts šis dievkalpojums jeb svētā Mise, esot par mazu šim nolūkam.
Kravalis nav pirmais katoļu baznīcas bīskaps, kurš tiek iesvētīts Rīgas domā – iepriekš šajā baznīcā par bīskapu tika ordinēts tagadējais Latvijas Romas katoļu baznīcas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, kurš sestdien vadīja Kravaļa konsekrācijas dievkalpojumu.
"Dārgais priesteri Andri, Kristus Tevi šodien vēlas, pateicoties Dieva tautas izteiktajam atbalstam un pāvesta lēmumam, sūtīt savā pļaujā ordinēta bīskapa statusā, lai Tu nestu cilvēkiem patiesības gaismu, atbrīvotu tos no nabadzības attiecībā uz patiesības iepazīšanu. Šāda veida nabadzība ir cilvēka īstais posts. Ikvienam ticīgajam ir uzticēta šī misija: nest visiem Labo vēsti, kas nav tikai vārdi, bet notikums: pats Dievs nācis mūsu vidū. Viņš ņem mūs pie rokas, uzņem pie sevis un šādi tiek dziedināta satriektā sirds," sacīja Stankevičs.
"Pat ja var likties, ka daudzi mūsdienās novēršas no Dieva un uzskata ticību par pagātnei piederošu, tomēr pastāv vēlme, lai būtu taisnība, mīlestība un miers; lai pārvarēta būtu nabadzība un ciešanas; lai cilvēki atrastu prieku. Šī vēlme ir klātesoša šodienas pasaulē, vēlme pēc izcilā, pēc labā. Mēs kā kristieši zinām, ka tā ir nostalģija pēc Atpestītāja, pēc paša Dieva, pat tur, kur viņš tiek noliegts," izteicās arhibīskaps.
"Lūgsimies, lai Dievs patiešām izvērš šodien jaunā bīskapa Andra, kā arī mūsu, bīskapu, priesteru, diakonu, konsekrēto personu, visu dzīves kārtu personu, dvēseļu buras, ticības, cerības un mīlestības buras, lai tās piepildās ar Svētā Gara vēju un palīdz mums kļūt par cilvēku zvejniekiem mūslaiku okeānā," atzīmēja arhibīskaps.
Jau vēstīts, ka Kravalis par bīskapu tika nominēts šā gada 8. martā. Palīgbīskapu parasti pēc diecēzes bīskapa lūguma ieceļ pāvests ar mērķi palīdzēt pārvaldīt diecēzi.
Kravalis portālam "Delfi" iepriekš sacīja, ka tas ir liels pagodinājums un vērtējams kā pāvesta īpaša labvēlība. Pēc tam, kad Kravalis piekritis pāvesta izteiktajam piedāvājumam, par to oficiāli paziņojušas Vatikāna atbildīgās struktūras, un tas oficiāli paziņots arī Latvijā.
Kravalis akcentēja, ka viņš pēc konsekrācijas kalpos kā bīskaps, proti, viņš tiks iecelts bīskapa kārtā, bet viņam nebūs savas teritorijas kā tas ir, piemēram Liepājas vai Jelgavas diecēzes bīskapiem. Viņa pienākumos ietilps palīdzēt Stankevičam viņa bīskapa kalpojumā.
Kravalis ir dzimis 1967. gada 11. jūnijā, uzaudzis piecu bērnu ģimenē. Viņš mācījies vispirms Beļavas ciema Ozolkalna pamatskolā, vēlāk – Gulbenes 1. vidusskolā.
Kā izpildītājs un orķestra diriģents Rēzeknes Mūzikas koledžā ieguva profesionālās izglītības diplomu muzikālajā pedagoģijā. 1989. gadā uzsāka mācības Rīgas Metropolijas Garīgajā seminārā.
Tās viņš turpināja Pontifikālajā Teoloģijas fakultātē "Teresianum" afiliētajā Teoloģijas institūtā Studium Notre Dame de Vie Francijā, iegūstot bakalaura un licenciāta grādu teoloģijā. 1999. gadā ordinēts par priesteri.
Kopš ordinācijas Kravalis kalpojis dažādās draudzēs Latvijā un Francijā, bijis atbildīgais par jauniešu darbu, Rīgas Katoļu ģimnāzijas kapelāns, Rīgas "mazā semināra" prefekts, Rīgas Metropolijas Garīgā semināra garīgais tēvs.
Kā docētājs darbojas Rīgas Augstākajā reliģijas zinātņu institūtā, kā arī Rīgas Teoloģijas institūtā. Kopš 2010. gada kā prāvests kalpo Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas draudzē. Sākot no 2014. gada, Kravalim ir uzticēti Rīgas arhidiecēzes ģenerālvikāra pienākumi.
"Delfi" jau rakstīja, ka, saskaņā ar Katoliskās baznīcas katehismu (KBK), iekļaušana kādā no trim katoļu baznīcas kārtām jeb pakāpēm – episkopātā, priesterībā, diakonātā, baznīcā norisinās ar īpašu ritu, sauktu par ordināciju. Tā ir reliģiska un liturģiska darbība.
Ar vārdu ordinācija apzīmē sakramentālo darbību, ar kuru kāds tiek uzņemts bīskapu, priesteru un diakonu kārtā (latīņu val. – ordo) un, kā teikts KBK, tas "nozīmē daudz vairāk nekā ievēlēšana, nozīmēšana, deleģēšana vai iecelšana," jo šī īr "sakramentāla darbība, kas personai sniedz Svētā Gara dāvanu, kas ļauj īstenot svētu varu (latīņu val – sacra potestas), proti, kalpot par priesteri, bīskapu vai diakonu".
Katoliskās baznīcas katehismā arī norādīts, ka ordinācijas sakramenta saņemšana ir kaut kas, ko nav iespējams izmainīt vai personai atņemt – ir iespējams liegt tiesības īstenot varu, kas piešķirta, saņemot šo sakramentu.
Patlaban Latvijā ir seši bīskapi, no tiem divi – Jānis Cakuls un kardināls Jānis Pujats, ir emeritētie bīskapi, jeb bīskapi, kas aktīvi šos pienākumus vairs neveic.
Rīgas arhidiecēzes bīskaps ir Zbigņevs Stankevičs, Jelgavas diecēzes bīskaps ir Edvards Pavlovskis, Liepājas – Viktors Stulpins, bet Rēzeknes – Aglonas diecēzes bīskaps ir Jānis Bulis.