Likumprojekts "Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā" par kažokzvēru audzēšanas aizliegumu, ko iepriekš sagatavoja 11 Saeimas deputāti, tiks virzīts pirmajam lasījumam, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē otrdien, 11. janvārī, lēma deputāti.
Deviņi deputāti atbalstīja likumprojekta virzīšanu pirmajam lasījumam, savukārt trīs parlamentārieši no balsojuma atturējās. Komisijas vadītājs Krišjānis Feldmanis (JKP) lēsa, ka šo jautājumu turpinās skatīt februārī.
Komisijas sēdē sprieda par diviem likumprojektiem: viens ir deputātu iesniegtais, savukārt otrs ir nule Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotais likumprojekts. Būtiskākās atšķirības starp tiem ir, ka ZM likumprojekts paredz kažokzvēru audzēšanas aizlieguma pārejas periodu līdz 2024. gada 1. janvārim, savukārt deputātu iesniegtais – līdz 2026. gadam. Vēl arī ZM iesniegtais likumprojekts nosaka administratīvo atbildību gadījumos, kad netiek ievērots kažokzvēru audzēšanas aizliegums.
Deputāti lēma virzīt likumprojektu tālākai skatīšanai.Tagad gan deputāti, gan ZM varēs sagatavot savus priekšlikumus tam.
Lai arī parlamentārieši atbalstīja šo likumprojektu, Zvēraudzētāju asociācijas pārstāve Sandra Vilciņa pauda, ka nozare kažokzvēru audzēšanas aizliegumam nepiekrīt. Viņa arī atturējās komentēt, kāds, viņasprāt, būtu nozarei pieņemams pārejas periods līdz aizlieguma stāšanai spēkā.
Zemkopības ministra Kaspara Gerharda (NA) biroja vadītājs Jānis Eglīts paskaidroja, ka ministrija iesniedza savu likumprojektu, pamatojoties tikai uz Covid-19 situāciju valstī un kažokzvēru audzētavās.
Runa ir par portāla "Delfi" izpētīto, ka zvēraudzētavā SIA "Baltic Devon Mink" kopš 2021. gada pavasara, pēc pētnieku teiktā, nekontrolēti attīstās jaunas Covid-19 mutācijas. Turklāt vīruss ir vairākkārt šķērsojis sugu robežas – no cilvēkiem pārnesies uz ūdelēm un atpakaļ. Tas ir bīstami, jo tādā veidā var rasties jauns Covid-19 variants. "Skaidrs, ka mēs kā valsts negribam kļūt slaveni ar savu variantu," komisijas sēdē noteica Eglīts.
Krista Baumane (AP) norādīja, ka deputāti parakstīja un iesniedza likumprojektu par kažokzvēru audzēšanas aizliegumu, jo "mūsdienās šādai kažokzvēru audzēšanai vairs īsti nav attaisnojama". Proti, šī nozare "cietsirdīgi, turot būros, pavairo dzīvniekus".
Deputāte atsaucās uz biedrības "Dzīvnieku brīvība" veikto pētījumu 2021. gadā. Aktīvists Gatis iefiltrējās darbā zvēraudzētavā SIA "Baltic Devon Mink". Pētījuma laikā Gatis novēroja gan Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumu neievērošanu, gan labturības pārkāpumus. Vairāk par pētījumu "Dzimis zvēraudzētavā" var lasīt šeit.
Vilciņa, paužot iebildumus pret ieceri aizliegt kažokzvēru audzēšanu Latvijā, norādīja, ka "šis jautājums tiek skatīts tikai no vienas puses". Viņa argumentēja, ka nozarē strādājošie sniedz ieguldījumu valstī, maksājot nodokļus, eksportējot vairāk nekā 90% no saražotā apjoma un iegādājoties audzētavās mītošajiem dzīvniekiem pārtiku no vietējiem zemniekiem. Tāpat Vilciņa norādīja, ka kažozvēru audzētavas nodrošina darba vietas reģionos.
Biedrības "Dzīvnieku brīvība" valdes loceklis Aivars Andersons oponēja Vilciņas paustajam. Viņš norādīja, ka kažokzvēru audzēšana "nav plaukstošs bizness".
Arī "Delfi", atsaucoties uz "Lursoft" datiem, rakstīja, ka Nīderlandē reģistrētās kompānijas "Van Ansem Participaties B.V" piederošā zvēraudzētava "Baltic Devon Mink" kopš 2015. gada strādā ar zaudējumiem. Piemēram, 2018. gadā ar 4,6 miljonu eiro zaudējumiem, 2019. gadā – ar 3,06 miljonu eiro zaudējumiem, bet 2020. gadā – ar 417 532 eiro zaudējumiem.
Vairāk par kažokzvēru audzēšanas devumu ekonomikā var lasīt pētnieciskā žurnālistikas centra "Re:Baltica" rakstā šeit.
Tāpat Andersons komisijas sēdē norādīja, ka sabiedrība ir gatava kažokzvēru aizliegumam. Vairāk nekā puse jeb 63% Latvijas iedzīvotāju neatbalsta dzīvnieku audzēšanu kažokādu ieguvei, liecina sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas rezultāti.
Komisijas sēdē arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāve Daiga Vilkaste teica, ka ministrija konceptuāli atbalsta kažokzvēru audzēšanas aizliegumu.
Jau vēstīts, ka Ministru kabinets 21. decembrī vienojās liegt Latvijā ievest ūdeles, savukārt Latvijā esošajām zvēraudzētavām noteiktas stingrākas drošības prasības ar mērķi mazināt Covid-19 izplatību.
