Foto: AP/Scanpix
Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar ikmēneša ziņojumu par tām valstīm, kuras neievēro Eiropas Savienības (ES) direktīvas un regulas. Latvijas jaunākajā "pārkāpumu ziņojumā" gan nav, portālu "Delfi" informēja EK pārstāvniecība Latvijā.

Katra ES dalībvalsts ir atbildīga par ES tiesību aktu īstenošanu, tomēr ja tas netiek darīts EK var vērsties Eiropas Kopienu tiesā (EKT) un uzlikt valstij soda naudu. 2011.gadā EK uzsāka 1185 pienākumu neizpildes procedūras par tiesību aktu nepiemērošanu dalībvalsts likumdošanā. 2010.gadā EK uzsāka 855 neizpildes procedūras, savukārt 2009. gadā – tikai 531 procedūru.

Pagājušā gadā visvairāk pārkāpumu procedūru - 165 - ir bijušas Itālijai, kas otrajā vietā ar 124 procedūrām atstājusi Grieķiju. Trešo vietu ar 97 pārkāpuma procedūrām ieņem Beļģija. Kopā visām ES dalībvalstīm 2012. gada laikā ir bijušas 1947 pārkāpumu procedūras – gan oficiālā sarakste, gan vēršanās Eiropas Kopienu tiesā, gan procedūru izbeigšana un naudas soda piemērošana.

Piedāvājam iepazīties ar 2012. gadā ierosinātajām absurdajām pārkāpuma lietām.


Foto: Scanpix

2012. gadā EK uzsāka procedūru pret Beļģiju par Rumānijas zobārsta diploma neatzīšanu. Beļģija, neatzīstot rumāņu zobārstus, nav ievērojusi EK profesionālās kvalifikācijas direktīvu. Turklāt papildus ir norādīts, ka Beļģija nav paredzējusi nekādus kompensējošos pasākumus, lai Rumānijas zobārsta kvalifikācijas varētu tikt atzīta Beļģijā. EK ar Beļģiju ir uzsākusi sarunas par Rumānijas zobārsta diplomu atzīšanu Beļģijas teritorijā.

Ar līdzīgu situāciju Beļģija saskārās īsi pēc direktīvas pieņemšanas 2005. gadā, kad EK uzsāka sarunas ar Beļģiju par direktīvas īstenošanu savas valsts tiesību aktos. 2009. gadā EK tiesa pieņēma lēmumu par tiesību aktu neīstenošanu un 2010.gadā Beļģija bija veiksmīgi transponējusi profesionālās kvalifikācijas direktīvu.

Direktīvā ir saglabāta no laika posmā 1975. gada līdz 1985. gadam valdošajām minimālajām mācību prasībām pret ārstiem, zobārstiem, vispārējās aprūpes māsām, vecmātēm, farmaceitiem un veterinārārstiem, kas pieļauj automātisko kvalifikācijas atzīšanu visā ES.


Foto: AFP/Scanpix

Itālijas Peldēšanas federācija 2012. gadā paziņoja, ka ūdens polo čempionu līgā samazinās to komandu skaitu, kuras nav no Itālijas. Līdz 2012. gadam čempionu līgā gan sievietēm, gan vīriešiem eksistēja polo spēlētāju komandu maksimums ārzemju komandām – divas vīriešu un viena sieviešu komanda no katras valsts-, taču IPF vēlējās skaitu samazināt pār vēl vienu dalībnieku.

IPF ierobežojumi nav atbilstoši EK direktīvai, kas nosaka, ka ES valstu spēlētājiem nekādi ierobežojumi dalībai čempionu līgā nevar būt noteikti. Tomēr IPF šos noteikumus ir īstenojuši pirms tam, neievērojot ES regulas un direktīvas, turklāt ar lielāko daļu Itālijas polo klubu jau ir panākta vienošanās par dalībnieku skaita samazināšanu.

EK ar Itāliju ir uzsākusi oficiālu saraksti.


Foto: DELFI

Vēl 2006. gadā EK, pieņemot regulu par tirgus uzraudzību, no dalībvalstīm pieprasīja, lai valsts pārliecinātos, ka tirgū pieejamas tikai bērniem drošas šķiltavas.

Pērnā gada oktobra beigās EK vērsās arī pie Nīderlandes par tirgus akreditācijas un uzraudzības regulas nepilnīgu ievērošanu saistība ar šķiltavām. EK Nīderlandei nosūtīja formālu paziņojumu par bīstamām šķiltavām, ko tirgo Nīderlande, norādot uz potenciālajiem draudiem neatbilstošiem produktiem esot kopējā tirgū.

Pētījumi liecina, ka 73 līdz 80% procenti no Eiropas tirgū esošajām šķiltavām neatbilst drošības standartiem, kurus pieņēmusi arī EK. Tāpat pētījumi norāda, ka, neskatoties uz EK pastiprinātajām rūpēm un pievērstajai uzmanībai, situācija tirgū pagaidām nav uzlabojusies. Katru gadu 40 cilvēki iet bojā un 1900 tiek ievainoti nelaimes gadījumu ar šķiltavām dēļ, liecina EK dati.

EK Nīderlandei deva 10 nedēļas, lai izskaidrotu valsts pozīcijas potenciāli bīstamu šķiltavu importēšanas caur Roterdamas ostu uzraudzībai.


Foto: DELFI

Arī Latvijai pērnā gada ir ticis norādīts uz neatbilstību starp valsts tiesību aktiem un ES tiesību aktu prasībām saistībā ar plūdiem.

2007. gadā EK pieņemtā plūdu direktīva paredz plūdu riska novērtēšanu un pārvaldību, ieskaitot dažādu papildus dokumentu un pētījumu laicīgu iesniegšanu. Direktīva paredz dalībvalstīm izvērtēt visas ūdensteces un krasta līnijas, lai noteiktu, kuras ir pakļautas plūdu riskam, kā arī saskaņot atbilstošu rīcību to mazināšanai.

Pēdējie EK dati liecina, ka Latvija ir iesniegusi plūdu riska novērtējumu un izpildījusi prasības.


Foto: AFP/Scanpix

EK ir uzsākusi sarunas ar Franciju par samazināto PVN likmi skriešanās sacīkšu zirgiem. Pērnajā gadā Eiropas Kopienu tiesa pieņēma nolēmumu, kas noteica, ka zirgu pirkšanai un pārdošanai nevar piemērot samazinātu PVN likmi, kas pielāgojama lauksaimnieciskām darbībām.

Kamēr EK uzstāja, ka PVN likme Francijā ir jāpalielina un iebilda pret tās pazemināšanu sacīkšu zirgiem, tikmēr nozares pārstāvji Francijā kareivīgi stājās EK vēlmēm pretī.

Franču sacīkšu zirgu turētāji vēl šā gada janvārī turpināja kampaņu pret strauju PVN likmes palielināšanu, liecina informācija ārzemju medijos. Francijas valdība, saņemot draudus no EK par lieliem sodiem, šā gada 1. janvārī palielināja PVN likmi darījumiem ar sacīkšu zirgiem no 7 līdz 19,5%.

Francijas Zirgu skriešanās sacīkšu asociācijas prezidents Bertrāns Belingērs atkārtoti ir uzsvēris savu apņemšanos panākt nodokļu atvieglojumus šim sportam. Belingērs kopā ar EK lēmuma oponentiem, kas sevi nodēvējuši par "Sarkanajām aprocēm", atklātā vēstulē Lauksaimniecības un budžeta ministrijai norādīja, ka šāds nodokļu sloga palielinājums atstās iespaidu uz daudzām sacīkšu operācijām, tostarp radīs bezdarba pieaugumu zirgu skriešanās sacīkšu nozarē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!