Tautas kustība "Par labu Latviju" līdz 5.jūnijam, kad sākās oficiālais priekšvēlēšanu kampaņas periods, izvietojusi ievērojami lielāku televīzijas reklāmu apjomu nekā 2009.gada pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņā izvietoja jebkura no politiskajām partijām, pat neskaitot kustības par 30 000 latu apmaksāto raidlaiku Latvijas Neatkarīgajā televīzijā (LNT), liecina portāla "politika.lv" apkopotā informācija.

Biedrība "Par labu Latviju" maijā un jūnijā reklamējusies astoņas stundas un 30 minūtes astoņos medijos, politisko partiju apvienība "Vienotība" maijā un jūnijā reklamējusies vienu stundu un 50 minūtes četros medijos, biedrības "Mums pa ceļam" reklāma divos medijos aizņēmusi divas stundas un 11 minūtes. Partija "Latvijas vidusšķira" "Latvijas Avīzē" martā iegādājusies reklāmas laukumu 394 kvadrātcentimetru platībā.

"Zaļo un Zemnieku savienība" (ZZS) aprīlī "Latvijas Avīzē" un "NRA" reklāmu izvietojusi 198 kvadrātcentimetru lielā laukumā.

Portāla "Politika.lv" pētnieki norāda, ka 12.jūnijā tika nodibināta partiju apvienība ar identisku nosaukumu, kas, iespējams, izmantos kustības simboliku. Abām organizācijām daļēji pārklāsies biedru/amatpersonu loks. "Tādēļ ir satraucoši tas, ka publiski nav zināms, kas ir finansējis "Par labu Latviju" apjomīgo reklāmas kampaņu maijā un jūnija sākumā," norāda "politika.lv" pētnieki.

Tāpat nav zināmi arī ar apvienības "Saskaņas centrs" politiķiem saistītās organizācijas "Mums pa ceļam!" reklāmas kampaņas Pirmajā Baltijas kanālā finansiālie atbalstītāji. Līdzīga problēma bija 2009.gada kampaņā. Uzņēmumu reģistru (UR) apkalpojošās firmas SIA "Lursoft" datubāzē "Mums pa ceļam" gada pārskats joprojām nav pieejams.

Portāls "Politika.lv" arī pirms šīm Saeimas vēlēšanām īstenos projektu "Pielaiko partiju". Vēlētāji bieži vien nobalso, nevis ņemot vērā priekšvēlēšanu programmās teikto, bet gan ietekmējoties no priekšvēlēšanu reklāmām, turklāt arī paši kandidāti ne vienmēr zina, kas rakstīts viņu partijas programmā. Tāpat tiks uzraudzīta slēptā reklāma medijos un pašlaik notiek diskusija par kritērijiem slēptajai reklāmai. "Politika.lv" pētnieks Dmitrijs Petrenko sola dažādos griezumos analizēt partiju programmas un solījumus.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) jau sācis pārbaudes par sabiedrisko organizāciju veiktajām reklāmas aktivitātēm priekšvēlēšanu aģitācijas periodā, kas šogad ir no 5.jūnija līdz 2.oktobrim.

Pārbaužu gaitā tiks vērtēts, vai šīs aktivitātes satur likumā definētās priekšvēlēšanu aģitācijas pazīmes un vai to veikšanai izlietotie līdzekļi būtu pieskaitāmi kādas partijas vai tā dēvēto trešo personu priekšvēlēšanu izdevumiem.

KNAB šo pārbaužu laikā sola arī vērtēt partijas "Jaunais laiks" (JL) aktīvista Latvijas Universitātes komunikācijas zinātņu studenta Jāņa Egliņa iesniegumu, kurā lūgts izvērtēt telekompānijas LNT un partiju apvienības "Par labu Latviju" rīcību, pieļaujot iespējamu slēpto reklāmu. Analogu iesniegumu students ir nosūtījis arī Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) priekšsēdētājam Ābramam Kleckinam.

Students uzskata, ka 5. un 6.jūnijā vairāku LNT raidījumu vadītāji, piemēram, rādot reportāžas par Rīgas velomaratonu un skolēnu "ZZ Čempionātu", bija tērpušies krekliņos ar partiju apvienības "Par labu Latviju" simboliku. Kā uzskata Egliņš, šādi tiek kropļots demokrātiskais process.

JL aktīvists iesniegumos Kleckinam un Vilnītim norāda, ka Radio un televīzijas likuma 22. panta 3. daļa noteic, ka slēptā reklāma televīzijā ir aizliegta, tādēļ aicina izvērtēt LNT darbības šā gada 5.jūnijā un 6.jūnijā. Egliņš lūdz lemt, vai iepriekš minētās darbības nav pretrunā ar Latvijas normatīvajiem aktiem un nav uzskatāmas par minētās biedrības un tās biedru - potenciālo deputātu kandidātu - slēptu reklāmu priekšvēlēšanu aģitācijas perioda laikā.

Students norāda, ka godīga konkurence priekšvēlēšanu periodā politiskajā aģitācijā ir visu pilsoņu interesēs, jo tas liek politiķiem konkurēt savā starpā ar idejām un vērtībām, nevis naudas daudzumu, ko tie spēj akumulēt reklāmai. Šobrīd šādas vienlīdzīgas iespējas daļēji nodrošina priekšvēlēšanu tēriņu ierobežojumi, tādēļ katra pilsoņa, jo īpaši mediju pārstāvju, pienākums ir raudzīties, lai šie ierobežojumi netiktu pārkāpti, raksta Egliņš.

Savukārt telekompānijas LNT pārstāve biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja, ka "Par labu Latviju" ir tautas kustība, uz kuru neattiecas politiskās reklāmas ierobežojumi. "Ja tiktu ierobežotas sociālas kustības aktivitātes, tad tā jau būtu demokrātijas graušana," norāda LNT.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!