Foto: LETA

Rīgas apgabaltiesa trešdien daļēji apmierinājusi SIA "Rīgas nami" finanšu darījumos iesaistītā valūtas maiņas uzņēmuma SIA "Zeus" prasību pret tā bijušajām amatpersonām Ivaru Cisku un Janu Koroļovu, piedzenot vairāk nekā 500 000 latu, norādīja uzņēmuma administrators Andris Daugaviņš.

Precīzu summu viņš gan nevarēja norādīt. Prasība tika celta par 616 000 latu piedziņu.

Administrators norādīja, ka zaudējumi nebūtu radušies, ja maksātnespējas procesa administratora iesaistīšana procesā notiktu vēl pirms maksātnespējas pasludināšanas.

Kā norādīja apgabaltiesas preses sekretārs Aigars Bērziņš, prasība tika noraidīta daļā par solidāru piedziņu no abiem atbildētājiem. Pilns spriedums lietā būs pieejams 11.decembrī, pēc tam to 20 dienu laikā varēs pārsūdzēt Augstākajā tiesā.

Iepriekš Daugaviņš norādīja, ka pagaidām arvien nav izdevies atgūt jebkādus naudas līdzekļus, tomēr tiesu darbi par zaudējumu piedziņu notiek. Daugaviņš paskaidroja, ka šī summa pirms maksātnespējas tika aizskaitīta uz Kipru vienam uzņēmumam, par kuru gan administratoram nav nekādu dokumentu, kā arī uz kāda pamata šie līdzekļi tika tur aizskaitīti.

Tāpat uzņēmuma kasē bija jābūt aptuveni 130 000 latu, kurus izņēma Ciska un nebija atmaksājis, kā arī vēl citiem līdzekļiem. Administrators atgādināja, ka teju 700 000 latu ir arestēti kriminālprocesā.

Kā ziņots, apgabaltiesā tagad tiek skatīta arī "Rīgas namu" prasība pret bijušajām kapitālsabiedrības amatpersonām Kārli Kavacu, Almeru Ludviku un Mareku Segliņu par zaudējumu piedziņu 843 368 latu apjomā saistībā ar pakalpojumu līguma noslēgšanu ar "Zeus".

Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta pirms tam noraidīja Segliņa sūdzību par atteikumu atcelt kustamas mantas, nekustamo īpašumu un skaidras naudas līdzekļu apķīlāšanu. Rīgas apgabaltiesa marta beigās atcēla maksājumu, kuri Segliņam pienākas no trešajām personām, tostarp naudas līdzekļu kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, apķīlāšanu. Šis lēmums nav pārsūdzams. Savukārt pārējā daļā pieteikums tika noraidīts.

Savukārt 30.janvārī apgabaltiesa lēma apmierināt uzņēmuma pieteikumu par prasības nodrošinājumu. Apmierinot pieteikumu, apgabaltiesa lēma par trīs amatpersonu kustamas mantas, nekustamo īpašumu un skaidras naudas līdzekļu, kā arī maksājumu, kuri tiem pienākas no trešajām personām, tostarp naudas līdzekļu kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, apķīlāšanu.

Kopējais prasības nodrošinājuma apmērs ir 250 000 latu.

Saskaņā ar prasības pieteikumā minēto kapitālsabiedrības bijusī valde 2011.gada maijā bija prettiesiski slēgusi pakalpojumu līgumu ar "Zeus" par valūtas kursa vadības un finanšu līdzekļu pakalpojumiem, nododot tās rīcībā uzņēmuma finanšu līdzekļus, tā negodprātīgi izmantojot Rīgas pašvaldībai piederošu mantu un nodarot zaudējumus "Rīgas namiem".

Kā ziņots, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa pagājušā gada 21.decembrī pasludināja "Zeus" maksātnespēju. Ar maksātnespējas procesa pieteikumu tiesā vērsās "Rīgas nami", vēloties no "Zeus" piedzīt 1,2 miljonu latu parādu.

Pērn 11.septembrī tika atstādināta "Rīgas namu" valde - tās priekšsēdētājs Kavacs un valdes loceklis Ludviks, jo uzņēmumā veikti augsta riska finanšu darījumi ar brīvajiem līdzekļiem kopumā 1,2 miljonu latu apmērā. Kavacu 2.oktobrī aizdomās par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu aizturēja policija, taču viņš tika atbrīvots pret 15 000 latu drošības naudu.

Pret viņu sākts kriminālprocess par pilnvaru pārsniegšanu, iesaistoties augsta riska finanšu darījumos. Par šiem pārkāpumiem Kavacs septembrī tika atstādināts no amata "Rīgas namos" un izslēgts arī no Rīgas vicemēra Andra Amerika dibinātās partijas "Gods kalpot Rīgai". Tāpat vienā kriminālprocesā ar Kavacu tika aizturēts arī "Zeus" valdes loceklis Ciska, kuram tiesa apcietinājumu nepiemēroja. Viņš tiek turēts aizdomās par piesavināšanos lielā apmērā.

Savukārt novembrī Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore Rīgas pilsētas Centra rajona tiesai nodevusi krimināllietu, kurā par dienesta pilnvaru pārsniegšanu apsūdzēts Kavacs.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga norādīja, ka Kavacs, būdams valsts amatpersona, izdarīja tīšas darbības, kas pārsniedz valsts amatpersonai ar likumu un uzliktu uzdevumu piešķirto tiesību un pilnvaru robežas, ar šīm darbībām radot būtisku kaitējumu valsts varai, pārvaldības kārtībai un ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm, izraisot smagas sekas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!