Kāda rīdziniece, kurai tika liegta iespēja balsot Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, prasa no pašvaldības 1000 eiro kompensāciju.
Viņa prasa atlīdzināt nemantisko kaitējumu, kas nodarīts ar Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas bezdarbību, nenodrošinot iespēju 29. augustā balsot Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās viņas dzīvesvietā.
Tādējādi viņai esot radīts Satversmē garantēto tiesību aizskārums.
Šo jautājumu Rīgas dome plāno izskatīt 11.novembra domes sēdē.
Jau ziņots, ka vēlēšanu komisijas pārstāvji Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu dienā, 29. augustā, nav ieradušies pie vairākiem cilvēkiem, kuri bija pieteikuši balsošanu savā atrašanās vietā.
Kāda vēlētāja informēja, ka 27. augustā portālā "Latvija.lv" iesniegusi iesniegumu Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijai par to, ka savas veselības stāvokļa dēļ vēlas balsot dzīvesvietā. No portāla tika iegūts apstiprinājums, ka iesniegums saņemts un nodots vēlēšanu iecirkņa komisijai.
Taču 29. augustā pie vēlētājas neviens neesot ieradies. Viņa vairākkārtīgi zvanījusi pa Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) informatīvo tālruni, lai painteresētos, kad ieradīsies kāds no komisijas. Katru reizi saņemta atbilde, ka tas notiks vēlāk. Tomēr līdz pat pulksten 22 neviens nav ieradies un viņa nav nobalsojusi.
Viņasprāt, ar šādu rīcību no Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas puses viņa tikusi diskriminēta veselības stāvokļa dēļ.
Ņemot vērā šos un arī citus konstatētos pārkāpumus, Centrālās vēlēšanu komisijas sēdē Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Juris Kokins atvainojās vēlētājiem par galvaspilsētas domes ārkārtas vēlēšanās pieļautajām kļūdām.
"Es atvainojos visiem, kuri nevarēja nobalsot," teica Kokins. Viņš atzina, ka pieļautās kļūdas ir Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas vaina.
Notika arī vairāki tiesas procesi, kuros tika lemts par balsu pārskaitīšanu iecirkņos, kuros nebija apzīmogotas vēlēšanu aploksnes. Balsu pārskaitīšana būtiski nemainīja vēlēšanu rezultātus.
