Darba devēji jau pagājušajā nedēļā kritizēja plānus reorganizēt laikrakstu "Latvijas Vēstnesis". Viņus neapmierina situācija, ka turpmāk visas dokumentu publicēšanas izmaksas segs uzņēmēji. Līdz ar to valstij piederošais laikraksts varēs, pēc Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ieskata, negodīgi konkurēt brīvajā tirgū. Konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle LTV raidījumam "De Facto" pauda, ka uzņēmēji atbalsta atteikšanos no dārgās un nerentablās papīra formas, taču tam nevajadzētu notikt uz iedzīvotāju un uzņēmumu rēķina.
Tieslietu ministrijas izstrādātā koncepcija paredz, ka, sākot no nākamā gada, LV izdos elektroniskā formātā.
Tieslietu ministrija ziņojumā valdībai norāda, ka jaunās sistēmas mērķis ir bez maksas nodrošināt visai sabiedrībai nepieciešamo informāciju par izmaiņām un norisēm Latvijas likumdošanā.
To pieprasa arī Satversme, kuras 90. pants nosaka - "ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības", bet 100. pants norāda, ka "ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta".
Gadījumā, ja jaunā sistēma paliktu neieviesta, tad valsts ne tikai neievērotu Satversmi, bet arī nenodrošinās iedzīvotājiem kvalitatīvu pieeju oficiālajām publikācijām. "Valsts oficiālo informāciju indivīdam sniegs par maksu, kas nav pieļaujami, jo nedrīkstētu būt situācija, ka cilvēkam ir pienākums zināt ārējos normatīvos aktus, bet tas ir atkarīgs no viņa materiālā stāvokļa," raksta Tieslietu ministrija.
Pirmdien valdībā Tieslietu ministrija bija iesniegusi divus koncepcijas variantus, no kuriem pirmā realizēšanai ir nepieciešami 1,5 miljoni latu, taču tā nebūtu valsts budžeta nauda. Toties otrajā variantā no valsts budžeta nepieciešami papildus 547 000 latu.
Pirmais no variantiem paredzēja dokumentu publicēšanu elektroniskā formātā divos posmos. Pirmais no tiem noteica, ka ir obligāti jāpublicē visus pašvaldību saistošos noteikumus, izņemot pašvaldību budžetus un nolikumus. Toties otrais – pēc oficiālās elektroniskās publikācijas ieviešanas divu, triju gadu laikā uzsāk obligātu arī pašvaldību budžetu un nolikumu publicēšanu oficiālajā vietnē.
Savukārt otrais variants plānots trijos posmos. Pirmais no tiem paredz, ka vispirms publicē visus republiku pilsētu domju, pašvaldību saistošos noteikumus, izņemot pašvaldību budžetus un nolikumus, bet citu pašvaldību saistošos noteikumus pēc brīvprātības principa. Otrais posms ietver novada domes pašvaldības saistošos noteikumus, izņemot pašvaldību budžetus un nolikumus. Visbeidzot, divu, triju gadu laikā ir paredzēts uzsākt obligātu pašvaldību budžetu un nolikumu publicēšanu.