PMLP preses pārstāvis Andrejs Rjabcevs aģentūrai BNSapstiprināja, ka Lužkovs iesniedzis pieteikumu par uzturēšanāsatļaujas piešķiršanu.
Telekompānijas TV3 raidījums "Nekā personīga" svētdieninformēja, ka neilgi pirms jaunā gada Lužkovs Latvijas vēstniecībāKrievijā iesniedzis lūgumu piešķirt uzturēšanās atļauju.
Rjabcevs aģentūrai BNS paskaidroja, ka saskaņā ar likumu parastipieteikums tiek izvērtēts 30 dienu laikā. Pārbaudes laikā tiekpārbaudīta naudas izcelsme, tas, vai pieteikuma iesniedzējs navsaistīts ar terorismu, nerada paaugstinātu nelegālās imigrācijasrisku, kā arī cita informācija.
Ja nepieciešamas papildu ziņas, PMLP ir tiesīga pārbaudipagarināt līdz četriem mēnešiem.
Ja PMLP atsaka izsniegt uzturēšanās atļauju, šo lēmumu varpārsūdzēt PMLP priekšniekam. Ja viņš lēmumu nemaina, ārvalstnieksvar vērsties tiesā.
Raidījums "Nekā personīga" svētdien klāstīja, ka savu lūgumu pēcuzturēšanās atļaujas Lužkovs pamato ar to, ka ieguldījis likumānoteikto summu - 200 tūkstošus latu - "Rietumu bankas"subordinētajā pamatkapitālā, kā arī ar to, ka viņam Latvijāpiederot nekustamais īpašums.
Pārbaudot Lužkova iesniegumā norādīto dzīvesvietu, varasiestādes gan atklājušas, ka tā atrodas Jūrmalā kādā noliktavasēkā.
Tomēr raidījums arī norādīja, ka Latvija par potenciāloiemītnieku neesot pārāk priecīga. Lužkovs vairākas reizes bijisRīgā un izcēlies ar Latvijai nelojāliem uzskatiem - rudenī viņšizteicies, ka krievu valodai Latvijā būtu jābūt otrai valstsvalodai.
Iekšlietu ministre Linda Mūrniece ("Vienotība") sacīja, kapatlaban tiek pārbaudīta Lužkova "Rietumu bankā" ieguldītās naudasizcelsme un, lai to noskaidrotu, būšot jāsazinās arī ar Krievijaspusi. Viņa arī domā, ka juridiskie iemesli būs pietiekami, laiatrastu risinājumu un šī uzturēšanās atļauja tiktu atteikta.
1.jūlijā stājās spēkā grozījumi Imigrācijas likumā un jaunivaldības noteikumi, līdz ar to ieviestas nozīmīgas izmaiņasārzemnieku ieceļošanas kārtībā, tostarp vienkāršota darba atļaujuizsniegšanas kārtība un ārzemnieku uzaicināšana, ieviesti papilduiemesli uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai.
Ārzemniekam tagad ir pamats lūgt uzturēšanās atļauju Latvijā, javiņš pēc 1.jūlija ir iegādājies vienu vai vairākus nekustamosīpašumus vismaz 50 000 latu vērtībā, bet Rīgā un republikas nozīmespilsētās darījuma summai ir jābūt vismaz 100 000 latu lielai.