Par Nacionālā arhīva direktori ieceļ Māru Sprūdžu
Foto: stock.xchng

Valdība otrdien Latvijas Nacionālā arhīva direktora amatā iecēla Māru Sprūdžu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Sprūdža strādā arhīvu sistēmā kopš 1996.gada, tostarp vairākus gaduis - par arhīvu ģenerāldirektora vietnieci, saņēmusi nozares un Kultūras ministrijas apbalvojumus. Viņa ir inženierzinātņu maģistrs konservācijas un restaurācijas tehnoloģijā.

Jau vēstīts, ka valdība pirms nedēļas atbrīvoja no amata līdzšinējo valsts arhīvu ģenerāldirektoru Valdi Štālu, jo no šā gada 1.janvāra arhīvu reformas dēļ šāds amats neeksistēs, taču uzdeva jaunveidojamajam Latvijas Nacionālajam arhīvam (LNA) pēc 2011.gada 1.janvāra izvērtēt iespējas Štālu pieņemt darbā.

Štāls pretendēja Kultūras ministrijas konkursā uz LNA vadītāja amatu, taču tika "izbrāķēts", jo sasniedzis pensijas vecumu. Konkursa par piemērotāku kandidātu šim amatam atzina Sprūdžu.

Jau vēstīts, ka no nākamā gada līdzšinējos dažādus arhīvus apvienos vienā - Latvijas Nacionālajā arhīvā.

Līdz šim Latvijā strādāja 18 arhīvi - Valsts arhīvu ģenerāldirekcija; Latvijas Valsts vēstures arhīvs; Latvijas Valsts arhīvs; Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs; Personāla dokumentu valsts arhīvs; Centrālā mikrofotokopēšanas un dokumentu restaurācijas laboratorija; Valsts arhīvu speciālā bibliotēka; Alūksnes zonālais valsts arhīvs; Cēsu zonālais valsts arhīvs; Daugavpils zonālais valsts arhīvs; Jelgavas zonālais valsts arhīvs; Jēkabpils zonālais valsts arhīvs; Liepājas zonālais valsts arhīvs; Rēzeknes zonālais valsts arhīvs; Siguldas zonālais valsts arhīvs; Tukuma zonālais valsts arhīvs; Valmieras zonālais valsts arhīvs; Ventspils zonālais valsts arhīvs. Šogad šajās iestādēs strādāja 433cilvēki, kas ir par 39% mazāk nekā 2009.gadā, tāpēc turpmāk darbinieku atlaišana nav plānota.

Saskaņā ar Saeimā pieņemto Arhīvu likumu līdz 2011.gada 1.janvārim arhīvi ir jāreorganizē, izveidojot Latvijas Nacionālo arhīvu, apvienojot šīs 18 iestādes. Tas ļaus valsts budžetā ietaupīt 170 000 latu.

Valsts arhīvu sistēmas funkcijas ir dokumentu uzkrāšana, to saglabāšana, izmantošana valsts, sabiedrības un pilsoņu interesēs. Šajā nolūkā valsts arhīvi organizē un veic zinātnisko darbu, izdod informatīvus izdevumus un sagatavo dokumentu publikācijas, sniedz metodisko palīdzību juridiskajām un fiziskajām personām dokumentu uzskaitē, saglabāšanā un izmantošanā.

Štāls Latvijas valsts arhīvu dažādos amatos vadīja no 1991.gada 29.maija.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form