Uzklausot PKC vadītāju Mārtiņu Krieviņu, kurš prezentācijā piedāvāja vairākus iespējamos NAP vadmotīva priekšlikumus, Dombrovskis sacīja, ka viņam "simpātisks šķiet piedāvājums "Ekonomikas izrāviens" jo tur vismaz ir kāda ambīcija tajā iekšā".
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (ZRP) sacīja, ka arī gribējis atbalstīt variantu "izrāviens", tikai "bez tās ekonomikas priekšā". Savukārt ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts sacīja, ka viņam neesot nekas iebilstams pret "ekonomikas izrāvienu", taču viņs atbalstītu arī variantu "Latvijas izrāviens".
Dombrovskis gan norādīja, ka ministru seminārā par NAP bija vienprātība, ka uzsvars jāliek plānā uz tautsaimniecību un ekonomiku. "Vienkārši izrāviens vai Latvijas izrāviens nepasaka, kurā virzienā," skaidroja Dombrovskis.
PKC iepriekš kā NAP vadmotīvu piedāvāja "Labklājības pieaugums", kurš tika noraidīts kā pārāk uz patēriņu orientēts, savukārt NAP vadības grupas piedāvātais vadmotīvs "Gudra izaugsme" netika atbalstīts, jo bija pārāk orientēts uz tautsaimniecības attīstību.
Jau ziņots, ka PKC iepriekš skaidroja arī NAP trīs izvirzītās prioritātes. Prioritāte "Cilvēka drošumspēja" ir vērsta uz to, lai paaugstinātu Latvijas iedzīvotāju spēju adaptēties strauji mainīgajai ārējai videi, jebkurā situācijā būt pārliecinātiem par savām spējām gūt pietiekamus ienākumus un citādi nodrošināt savu un sabiedrības attīstību. Šajā prioritātē paredzēts koncentrēties uz tādiem darbības virzieniem kā nodarbinātība, veselība, izglītība, nevienlīdzības mazināšana, dzīves kvalitātes līmeņa uzlabošana, demogrāfija, saliedētība, radošums un citas vērtības.
Otrā prioritāte "Tautas saimniecības izaugsme" vistiešākajā mērā saistīta ar NAP vadmotīva – labklājības pieauguma – sasniegšanu, orientējoties uz uzņēmējdarbības veicināšanu, investīciju piesaisti, produktivitātes pieaugumu, vienlaikus neaizmirstot par nepieciešamību uzņēmējiem vadīties no sociālās atbildības principiem, skaidro PKC. Galvenie darbības virzieni šajā prioritātē ir ražojošais sektors, loģistikas un tranzīta pakalpojumi, uzņēmējdarbības vide, ražošanu atbalstoša publiskā infrastruktūra, radošās industrijas, publiskā pārvaldība un sabiedrības līdzdalība, kā arī droša un konkurētspējīga enerģija.
Trešās prioritātes "Izaugsmi atbalstošas teritorijas" ietvaros plānots veicināt tādu teritoriju attīstību, kur efektīvi izmantoti un mērķtiecīgi attīstīti ģeogrāfiskā novietojuma, dabas un citi resursi, telpiskā struktūra veicina ilgtspējīgas tautsaimniecības struktūras veidošanos un kvalitatīvu investīciju piesaisti. Šīs prioritātes galvenie darbības virzieni ir pakalpojumu pieejamība un infrastruktūra, pilsētu un lauku mijiedarbība, nelauksaimnieciskā ražošana, lauku saimniecību attīstība, kooperācija un pārstrāde, dabas kapitāla pilnvērtīga un ilgtspējīga izmantošana.
Katrai no prioritātēm tiek piedāvāti būtiskākie rīcības virzieni, kā arī noteikti makro līmeņa indikatori, lai varētu mērīt iecerēto mērķu sasniegšanas pakāpi, informēja PKC.
Noteiktās prioritātes ir savstarpēji integrētas un ir īstenojamas paralēli, ciešā saistībā viena ar otru. Atbilstoši šim uzstādījumam tiks veikts turpmākais darbs pie NAP izstrādes – zem katras prioritātes identificētajos darbības virzienos tiks sagatavoti konkrēti uzdevumi, kas jāpaveic līdz 2020.gadam, lai sasniegtu iecerētos mērķus. Katram uzdevumam būs noteikts konkrēts atbildīgais, laika termiņš sasniegšanai, kā arī sasaiste ar konkrētu finansējuma avotu un reģionu, kurā uzdevums jāīsteno, norādīja PKC.
Valdībā iesniegtajā ziņojumā teikts, ka NAP 2014.-2020.gadam ir jākalpo par valsts attīstības ceļa karti vidējam termiņam. Atšķirībā no NAP 2007.-2013.gadam, NAP 2014.-2020.gadam izstrādē un īstenošanā ir jāiesaista ne tikai publiskā pārvalde un uz sabiedriskās līdzdalību orientēti cilvēki, bet ikkatrs, kurš savu dzīvi saista ar Latviju, lai kopīgiem spēkiem veicinātu pilnasinīgu valsts attīstību.