Vislielākā samaksa par nepamatotu izsaukumu ir Rēzeknē - astoņi lati. Tiesa, šāda summa jāmaksā tikai tiem, kuri ārstus izsaukuši alkohola reibumā. Par to gan skeptiska bija pilsētas ātrās palīdzības vecākā feldšere Anna Leice: "Bet tos jau neviens nemaksā!" Ja mediķu palīdzību bez pamata lūdz naktī un brīvdienā, tad jāmaksā viens lats, ja no plkst.8 līdz 16 rajonā un no plkst.8 līdz 18 pilsētā - divi lati.
Savukārt Bauskas pilsētā un rajonā iedzīvotājiem jāmaksā 5,40 lati. Turienes ātrās palīdzības vecākā feldšere Ingrīda Grundšteina stāstīja, ka cena aprēķināta vidēji - lai gan laukiem, gan pilsētām būtu vienādi. Jūnijā Bauskas rajonā par nepamatotiem izsaukumiem iekasēja apmēram 100 latu, kas ir niecīga summa, jo viens izsaukums izmaksā aptuveni 22 latus.
Valmieras pilsētā un rajonā par neadekvātu izsaukumu iedzīvotājiem būtu jāmaksā trīs lati, ko gan samaksājot tikai piektā daļa. Valmieras ātrās palīdzības direktora vietnieks Voldemārs Kokarēvičs paskaidroja, ka maksu noteikusi rajona padome. Uz jautājumu, kāpēc cilvēki ģimenes ārstu vietā sauc ātro palīdzību, viņš atzina, ka cilvēkiem grūti izvērtēt, kad viņu veselības stāvoklis patiešām ir pasliktinājies: "Neviens nevar pateikt, vai cilvēkam nepieciešama neatliekamā palīdzība." Arī mediķiem, sazinoties pa telefonu, to nav viegli izdarīt.
Madonas ātrās palīdzības mediķe Una Ēliņa paskaidroja, ka cilvēki ātro palīdzību bieži izsauc, jo nav savlaicīgi vērsušies pie ģimenes ārsta: "Cilvēki ļoti, ļoti ilgi gaida, un, kad sauc, tad patiešām ir slikti." Dažkārt mediķi izsaukti alkohola iespaidā. Taču jebkurā gadījumā Madonā, kā arī visā rajonā jāmaksā 2,5 lati. Viņa pastāstīja, ka cena aprēķināta, apvienojot ārsta vizītes un transporta izmaksas,- attiecīgi 1,5 un viens lats. Vienā mēnesī izdodas iekasēt apmēram 50 latu, bet viens mediķu izbraukums ir 20 latu vērts.
Ēliņa rēķināja, ka aptuveni ceturtā daļa no visiem izsaukumiem ir ģimenes ārsta kompetencē. Toties Leice uzskata, ka Rēzeknē pusei no pacientiem nepieciešama ģimenes ārsta palīdzība.
Ātrajās palīdzības strādājošie norādīja, ka ģimenes ārstiem jābūt iedzīvotājiem pieejamākiem. Patlaban vieglāk sasniedzama ir ātrā palīdzība. "Uzgriež 03 un viss .. tas ir visvieglākais ceļš," klāstīja Bauskas mediķe Grundšteina.
Daugavpils ātrās palīdzības direktors Viktors Kosnarevičs paskaidroja, ka, atšķirībā no ģimenes ārstiem, neatliekamās palīdzības brigādes ierodas nekavējoties un izmēra cukura līmeni asinīs vai iešļircina kādas zāles. Daugavpilī par izsaukumu, kas nav vērtējams kā neatliekams, jāmaksā divi lati. Kosnarevičs lēsa, ka šādu izsaukumu ir 25% līdz 30%, kas, pēc viņa vārdiem, ir daudz.
Mediķi atzīmēja, ka "ātrie" palīdz bez maksas, bet ģimenes ārsts ierodas pēc vairākām stundām vai pat dienām, pieprasa divus latus par vizīti un izraksta zāles, kuras pašam jāpērk. "Pacientam mājas ir dārgi ārstēties," secināja Ēliņa.
Arī Liepājas ātrās palīdzības vadītājs Aleksandrs Osipovs atzina, ka aptuveni ceturtā daļa izsaukumu ir ģimenes ārsta kompetencē. Tā kā viņa vadītās bāzes pārziņā atrodas gan pilsēta, gan daļēji rajons, tad viens izsaukums, uz kur jādodas vidēji 17,5 kilometrus garā pārbraucienā, izmaksā aptuveni 30 latu. Pilsētas domes noteikto samaksu divus latus maksā 40-50% pacientu.
Osipovs norādīja, ka "divi lati nekādā gadījumā neattaisno transporta izdevumus", jo pēdējā laikā sadārdzinājusies degviela, turklāt mašīnām jāveic arī citi apkopšanas darbi.
Viņš uzsvēra, ka jāpalielinās arī cilvēku atbildībai. "Nepiedodami, ja jābrauc cauri visai pilsētai, lai iedotu aspirīnu," noskaldīja Osipovs un turpināja, "jāsakārto sabiedrība, jāpaaugstina atbildības līmenis .. Nevienam neienāk prātā saukt ugunsdzēsējus, lai nodzēstu sērkociņu."
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītājs Andris Lasmanis norādīja, ka "cilvēki jāturpina izglītot" un ātrā palīdzība jāpielīdzina glābējiem, kuri arī ierodas tikai ārkārtas gadījumos. "Mums ir pierasts, ja ir augsta temperatūra, tad ir jāsauc ātrā palīdzība."
Viņš uzsvēra, ka vairāk līdzekļu jāatvēl ģimenes ārstiem, jo viņi rūpējas par cilvēka veselību ikdienā. Attīstītās valstīs 85% no veselības aprūpes nodrošina ģimenes ārsti, Lasmanis minēja piemēru.
Viņš gan arī atzina, ka reizēm ģimenes ārstiem pietrūkst motivācijas strādāt, jo par darbu pēc plkst.18, kā arī brīvdienās un svētku dienās darba samaksa nav lielāka par ikdienā saņemto. Rīgā ir apmēram 400 ģimenes ārstu, kuriem ir aptuveni 2000 mājas vizīšu gadā. Par katru pacientu ārsts saņem četrus latus gadā. Taču ar šiem ienākumiem jāuztur arī ārsta privātprakse, līdz ar to pāri paliek aptuveni 200 latu mēnesī, paskaidroja Lasmanis.
Asociācijas vadītājs kā iespēju samazināt neadekvāto izsaukumu minēja arī pacientu diferenciāciju atkarībā no viņu ienākumiem. Maznodrošinātie varētu maksāt līdz diviem latiem, bet bagātākie - 10 līdz 15 latus.
Šādu nostāju neatbalsta veselības ministrs Rinalds Muciņš. Viņš jau agrāk attiecībā uz iecerēto maksas ieviešanu Rīgā aģentūrai BNS sacīja, ka četru latu ieviešana cilvēkiem ar lielākiem ienākumiem nebūtu šķērslis. Viņaprāt, cilvēkiem ir jāskaidro, kad jāsauc ātrā palīdzība un kad ne, kā arī jāuzlabo ģimenes ārstu veikums.
Savukārt Veselības ministrijas (VM) pārstāve Guna Rudzīte paskaidroja, ka ātrās palīdzības dienesti atrodas pašvaldību pārziņā, tāpēc tikai tās ir tiesīgas izlemt, vai un cik ir jāmaksā par nepamatotu izsaukumu.
Jau vēstīts, ka jūlijā Rīgas domes Sociālo jautājumu komiteja noraidīja ierosinājumu ieviest maksu par ātrās palīdzības izsaukšanu, ja pacientam var palīdzēt ģimenes ārsts. Bija iecerēts par izsaukumu divus latus iekasēt no mazturīgajiem, represētajiem un vēl dažām sociālajām grupām, kuru ienākumi parasti ir mazāki. Pārējiem būtu jāpiemaksā vēl divi lati par medicīniskā transporta ceļa izdevumiem.
Atkarībā no brigādes veida viens izsaukums ātrās palīdzības mediķiem izmaksā 12 līdz 16 latus vai 31 līdz 41 latu.
Pērn Rīgā bijuši 1672 nepamatoti izsaukumi, kas ir par 200 gadījumiem vairāk nekā gadu iepriekš. Pie praktiski veseliem cilvēkiem ātrajai palīdzībai vajadzēja doties 180 reizes, bet pie iereibušiem iedzīvotājiem - 1683 reizes.
Maksu par neatliekamās palīdzības nepamatotu izsaukšanu Rīgas dome atcēla pērn jūnija sākumā. Līdz pērnā gada martam par nepamatotu izsaukumu Rīgā bija jāmaksā divi lati, bet pēc tam - četri lati.