Premjerministrs Andris Šķēle sarunā ar BNS atzina, ka līdz ar šo uzaicinājumu ar konkrētu panākumu ir noslēdzies zināms laika posms Latvijas vēsturē.

Pirms deviņiem gadiem, kad Latvijai nebija savas likumdošanas, armijas, tiesu sistēmas un citu "būtisku elementu", diez vai kāds uzdrīkstējās ticēt, ka Latvija tik īsā laikā spēs sasniegt tik daudz un nokļūt tik tuvu ES, norādīja Šķēle.

Premjera viedoklim piekrīt arī Valsts prezidente Vīķe - Freiberga un lielākā daļa ministru, to vidū ārlietu ministrs Indulis Bērziņš, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Vents Balodis, aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, tieslietu ministrs Valdis Birkavs un izglītības ministrs Māris Vītols.

Par nozīmīgāko šo notikumu nosauca arī finansu ministrs Edmunds Krastiņš zemkopības ministrs Aigars Kalvītis, īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām Roberts Zīle un ekonomikas ministrs Vladimirs Makarovs.

Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš savukārt par vislabāko uzskata "normālas koalīcijas" izveidošanu valdībā. Savukārt kultūras ministre Karina Pētersone atzīmēja, ka šogad vissvarīgākais esot tas, ka izdevies nodrošināt darbu nacionālajai operai un konstruktīvi ķerties pie Nacionālās bibliotēkas celtniecības sagatavošanas.

Lēmums par Latvijas un vēl piecu Eiropas Savienības kandidātvalstu uzaicināšanu uz iestāšanās sarunām ar ES tika pieņemts šā gada decembrī Helsinkos. Paredzams, ka iestāšanās sarunas reāli varētu sākties februārī vai martā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!