Par Paula jubileju kļūdu atzīst, par Dūpiju nē – LTV vadībai jātaisnojas Saeimas komisijā
Foto: F64

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai trešdien, 20. janvārī, ķeroties pie informācijas uzklausīšanas par sabiedriskā pasūtījuma 2021. gada plāna, komisijas vadītāja Artusa Kaimiņa sēdes sākumā uzdotie trīs jautājumi sabiedriskās televīzijas vadībai par dažiem pēdējā laika satura izvēles jautājumiem izvērtās par visai kaismīgu diskusiju un pārmetumiem deputātiem mediju satura ietekmēšanā. Galu galā šīm diskusijām tika veltīta lielākā sēdes daļa. Tomēr vienu kļūdu – komponista Raimonda Paula 85. jubilejas sakarā – Latvijas Televīzijas (LTV) vadība atzina, bet citus pārmetumus uzskatīja par nepamatotiem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Sēdes sākumā Kaimiņš pavēstīja, ka nedēļas laikā esot saņēmis 800 vēstules e-pastā par LTV darbu, tajā skaitā liela daļa par televīzijas vadošas darbinieces Ritas Rudušas izteikumiem intervijā vietnē "Satori.lv" par sabiedrības "masveida nogatavināšanu" viendzimuma attiecību pieņemšanai sabiedrībā. Deputātu nodarbina tas, ka viņš arī izrādoties viens no tiem, ko tagad ar dažādiem materiāliem kaut kam "gatavinās". "Kas notiek?" jautāja Kaimiņš.

Runa ir par Rudušas teikto 13. janvārī publicētā "Satori.lv" diskusijā: "Masveida gatavināšana var notikt caur populāro kultūru. Kamēr mums seriālos nebūs geju pāru, tikmēr masveida gatavināšana nenotiks. Piemērs: viens no LTV iepirktajiem raidījumiem, kam ir fenomenāli stabili reitingi, ir vācu seriāls "Mīlas viesulis". Tas tiek rādīts pa dienu, un to skatās pārsvarā gados vecāku sieviešu auditorija. Tiem, kas palaiduši garām šo fenomenālo kultūras parādību, paskaidrošu. Šajā seriālā, kur visa darbība notiek ap vienu viesnīcu, bija geju kāzas. Nekādu sašutuma vēstuļu no gadu tūkstošos kopto vērtību sabiedrības locekļiem nebija! Skatās un turpina skatīties ar tādu pašu intensitāti, kā tas noticis gadiem. Ja mēs spējam "Mīlas viesulī" skatīties uz to, kā precas un bučojas divi geji, lūdzu, mums geju pāri arī Latvijas seriālos! Šai tēmai jāiziet ārpus politikas, tiesām, pulcēšanās brīvības. Tai jākļūst par ikdienas parādību, un tad būs tā masveida nogatavināšana."

LTV valdes loceklis Ivars Priede Kaimiņam atbildēja, ka Ruduša, kura līdz šī gada sākumam izpildīja programmu direktores pienākumus, ir patlaban atvaļinājumā, bet pēc atgriešanās būs atbildīga par satura attīstību un digitālās stratēģijas ieviešanu. Priede atzina, ka nevar runāt Rudušas vārdā par viņas teikto diskusijā, tāpēc pēc atbildes jāvēršas pie viņas pašas. Par "Mīlas viesuli" Priede sacīja, ka tas ir jau vairākus gadus LTV ēterā ar veiksmīgiem reitingiem un ka tajā ir parādīta arī homoseksuāla pāra dzīve, bet par terminu "masveida gatavināšana" Priedem esot pirmā dzirdēšana.

Tālāk Kaimiņš vērsās pie LTV vadības pārstāvjiem, kuri piedalījās sēdē, ar jautājumu, kāpēc LTV nespēja nodrošināt koncerta translēšanu komponista Raimonda Paula 85. jubilejā, kas apritēja 12. janvārī, bet ko varēja atļauties "Re:TV", turklāt izmaksas nemaz neesot bijušas tik lielas. Kaimiņš arī piebilda, ka pat Krievijas ORT kanāls esot ar triju stundu raidījumu atzīmējis Paula jubileju.

"Kāpēc manas valsts lielākā televīzija nerāda manas valsts lielāko, pasaulē slavenāko, dzīvo mūziķi viņa dzimšanas dienā? It kā jūs nezinātu, ka viņam reizi gadā ir šī dzimšanas diena," vaicāja Kaimiņš par iepriekš jau sociālajos tīklos daudz apspriesto tēmu.

LTV programmu direktore Jana Semjonova komisijai paskaidroja, ka programma tiek plānota ilgāku laiku uz priekšu un viņa pie savu pienākumu pildīšanas pēc garāka atvaļinājuma atgriezusies šogad 14. janvārī, tāpēc nevarot detalizēti komentēt konkrētā lēmuma pieņemšanas procesu. Taču viņa norādīja, ka, protams, ir zināms, ka Paulam ir jubileja un vismaz reizi piecos gados LTV tam velta īpašu uzmanību, turklāt Pauls "ir klātesošs visās saturiskajās platformās".

Semjonova skaidroja, ka arī Paula 85. jubilejas kontekstā LTV bijis ārkārtīgi daudz satura – filma, apsveikumi, speciālie raidījumi. "Maestro tika pieminēts ļoti daudz. Es atzīstu, un mans vērtējums šobrīd ir tāds, ka tā ir bijusi taktiska plānošanas kļūda šo saturu izkaisīt pa daudzām platformām un daudzām dienām. Jau no decembra nogales ir bijuši koncerti ar Paula kungu, un tika plānoti vēl koncertu ieraksti, kuri diemžēl tika atcelti, jo koncerti nenotiek. Ir bijusi lielā filma, "Daudz laimes, jubilār!" un citi, bet šis saturs tiešām ir bijis integrēts daudzos kanālos un daudzās platformās ilgākā laika posmā," sacīja Semjonova.

Kaimiņam turpinot iztaujāšanu, Priede atbildēja, ka Ruduša bija atbildīga par programmu plānošanu pirms Semjonovas atgriešanās darbā. Kaimiņš gan pateica publisku paldies Andrejam Verhoustinskim par lielisko filmu par Paulu, bet tomēr tā arī nejutās sagaidījis atbildi uz to, kāpēc LTV neatrada iespēju parādīt Paula paša veidotu koncertu. Priedem gan netika ļauts atbildēt uz šo konkrēto jautājumu.

LTV vadībai bija jāatbild arī par biedrības "Vecāku alianse" nosūtīto vēstuli Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) par animācijas filmu seriālu bērniem "Uzticamais draugs Dūpijs", kas biedrībai rada bažas, jo "seriāls tiešā veidā popularizē uzskatu par dzimumu kā konstruktu, jo ir teksts, ka "Dūpijs nav ne puika, ne meitene"", kā arī neizpratni radot epizode par šo būtni, kas pārģērbjas princeses drēbēs, smērē dubļus uz krūtīm un saka: "I am very dirty". (Es esmu ļoti netīrs – angļu val.).

Kaimiņš lūdza skaidrojumu par šo materiālu, ko LTV iepirkusi par nodokļu maksātāju naudu un kas raisījis jautājumus sabiedrībai. Priede paskaidroja, ka, iegādājoties licences, Programmu daļas darbinieki izskata iespējas iegādāties translācijas iespējas sabiedriskajā medijā. "Par pamatu tam ļoti bieži tiek ņemtas jau Eiropā atzītas multiplikācijas filmas. Ja tās ir ieguvušas kādas godalgas festivālos, ir jau izrādītas citos medijos, tad tas ir pamats, lai mēs kaut vai paši sev varētu paskaidrot, kādēļ iegādājamies vienu vai otru multfilmu. Nereti gadās tā, ka ir stāsti, kas nāk no ikdienas, par kuriem plaši sabiedriskajā medijā nav stāstīts, un tas izraisa rezonansi. Tajā pat laikā tā ir redakcionālā izvēle, un jebkuras filmas iegādei ir pamatojums – vai tas jau bijis atzīts saturs kādā no filmu festivāliem, vai arī to atzinuši un jau rādījuši citi sabiedriskie mediji," norādīja Priede.

Kaimiņš vēlējās turpināt vēl diskusiju par klātneesošo Rudušu un viņas kā viena cilvēka veidoto "masveida gatavināšanas popūriju", taču Semjonova, vadoties pēc savas ilggadējas pieredzes LTV, iebilda, ka tā tas nenotiek, ka viens cilvēks ietekmē visu.

"Es arī nesaprotu, kas mums ir jākomentē un par ko ir runa, jo ne par kādu masveida gatavināšanu nevar būt runa. Redzu tekstu, ka šāds fakts ir bijis "Mīlas viesulī", kas, acīmredzot, ļauj būt tolerantākiem, un bērnu multiplikācijas filmās ir attēloti dažādi tēli un dažādas situācijas, un mēs nevaram runāt par kaut kādu konkrētu stīgu, kura masveidā tiek propagandēta. Ir jāskatās kontekstā. Mums ir ārprātīgi daudz bērnu satura visdažādākajos veidos un dažādām mērķa grupām. Jautājums, kas tad ir tas, ko nedrīkst rādīt? Mēs vienmēr izvairāmies no vardarbības demonstrēšanas mazākajiem skatītājiem, bet nekādā veidā neko tādu nepropagandējam, kas nebūtu sabiedriskā medija cienīgs. Mēs tiešām iepērkam ārkārtīgi kvalitatīvu saturu bērnu auditorijai, kas ir atzīts Eiropā un pat ārpus tās. Mēs runājam par augstas kvalitātes produktiem. Ja ir kādi iebildumi, tad runājam konkrēti, ko tad LTV vai cits sabiedriskais medijs dara nepareizi, ko nedrīkst rādīt, kādas situācijas ir jāizskauž," Semjonova centās paskaidrot LTV darbības kontekstu.

Vienlaikus ar šo diskusiju, ko pats Kaimiņš strauji pārtrauca, uz brīdi pārejot uz citu tēmu, attālinātas komisijas sēdes tērzētavā pieteicās runāt vairāki deputāti, no kuriem visi uzreiz netika pie vārda, tāpēc savu viedokli pauda rakstiski.

Deputāts Andrejs Judins (JV) tērzētavā rakstīja: "Manuprāt, komisijā par atsevišķiem raidījumiem var runāt, ja ir ekspertu atzinumi vai, vismaz, paši deputāti raidījumus redzējuši. Citādi notiek atsevišķu cilvēku grupu viedokļu prezentēšana/aizstāvēšana. Ja jautājumus par raidījumiem uzdod deputāti, tad tas jau izklausās pēc pārmetuma televīzijai. Es no tā norobežojos."

Dace Rukšāne-Ščipčinska (AP) vēstīja: "Uzskatu, ka "mazgāt galvu" masu medijiem par saturu ir nepieņemami – esam tomēr valsts ar demokrātisku iekārtu un mediju redakcionālo brīvību un neatkarību. Es galīgi nepiekrītu domu gājienam, ka Saeima drīkst ietekmēt mediju saturu.

JKP deputāte Eva Mārtuža savukārt tērzētavā norādīja uz likuma pantu par programmu veidošanas ierobežojumiem, kas tajā skaitā nosaka, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un raidījumos nedrīkst ietvert sižetus, kuros ir izcelta vardarbība; saturu, kas apdraud sabiedrības veselību vai varētu radīt nopietnus un smagus tās apdraudējuma riskus.

"Līdzīgi ierobežojumi ietverti likuma 35. pantā, 38. pantā. Tie ir nopietni LTV veidotā satura pārkāpumi. Īpaši nozīmīgs pārkāpums ir likuma 38. pants "Audio un audiovizuālu komerciālu paziņojumu ierobežojumi attiecībā uz nepilngadīgām personām". Likumā pietrūkst panta par bērnu un jauniešu ideoloģiskās zombēšanas aizliegumu, tostarp potenciālo genderisma propagandu. Likumu pieņēma Saeima un likuma pārkāpumi ir LTV tiešā atbildība, bet NEPLP atbildība ir šo pārkāpumu ignorance," rakstīja Mārtuža. Vēlāk diskusijā Mārtuža pieminēja vēl citas filmas, ko rūpīgi izpētījusi, un pauda viedokli, ka likums būtu jāpapildina ar to, ka "bērnus nedrīkst ideoloģiski nozombēt".

Brīdī, kad deputāts Judins tika pie vārda, viņš sacīja, ka multfilmas vai kāda raidījuma gadījumā, kas uztrauc cilvēkus, tad ir jāprasa vērtēt prokuratūrai, vai ir tiešām likuma pārkāpums, citādi šāda diskusija atgādina par cenzūru no padomju laika un neko nedod. Kaimiņš to nodēvēja par labu piedāvājumu un atgādināja, ka par šo runājot tikai tāpēc, lai ar šādu "spilgtu graudu" piemēru runātu par sabiedrisko pasūtījumu, bet Kaimiņš pats būšot pēdējais, kas jaukšoties sabiedriskā medija saturā vai žurnālistu darbā. Priede gan piebilda, ka dažādu viedokļu esamību var vērtēt arī Latvijas Mediju ētikas padomē.

NEPLP priekšsēdātājs Ivars Āboliņš komisijai paskaidroja, ka padome pēc šīs vēstules prasījusi šo jautājumu izvērtēt bērnu tiesību aizsardzības centram (Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija - red.), jo arī padome par iepriekš minēto epizodi no "Uzticamā drauga Dūpija" saņēmusi simtiem vēstuļu. Vakar saņemta atbilde, ka raidījums nav pārkāpis bērnu tiesības, bet to nebūtu vēlams rādīt pirms pulksten 22, un NEPLP Monitoringa centrs to vērtēs.

Deputāte Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP) sacīja, ka no savas profesionālās pieredzes un pētījumiem mediju jomā var runāt par to, ka bērnu socializācijai ir ļoti liela nozīme un dzimumneitrālās audzināšanas, ja tā parādās kāda multiplikācijas filmā, koncepts jau ir novecojis un uz to neviens vairs neatsaucas. Deputāte teica, ka labi apzinās, ka Saeimas deputāti nevar iejaukties sabiedrisko mediju saturā, bet viņa kā deputāte saņemot daudz sūdzību un arī pati personīgi pārdzīvo, ka kopā ar sabiedrisko televīziju nevarēja 12. janvārī svinēt nācijas varoņa Paula jubileja. "Tā ir ļoti nepārdomāta plānošana," teica deputāte, paužot gan prieku par Semjonovas atgriešanos amatā. Beitnere-LeGalla arī kā piemēru LTV minēja "RīgaTV24" programmu, kas, spriežot tikai pēc raidījumu nosaukumiem, pat ja varot šaubīties par piepildījumu, atgādina sabiedrisko mediju. Deputātei LTV pietrūkst sarunu par valsti un tai būtiskām vērtībām, bet viņa slavēja Latvijas Radio, par piemēru minot raidījumu "Zelta poga" par kultūras transmisiju paaudžu starpā.

Deputāts Boriss Cilevičs (S) sacīja, ka piekrīt kolēģiem Judinam un Rukšānei-Ščipčinskai, norādot, ka deputātiem nav jājaucas sabiedriskā medija saturā, turklāt sabiedriskajam medijam ir jāatspoguļo dažādi viedokļi un sabiedrības daudzveidība. Deputātei Mārtužai Cilevičs norādīja, ka, ja deputātiem kaut kas nepatīk, viņiem ir iespēja vērsties NEPLP, prokuratūrā, kā arī grozīt likumu, taču patlaban likumā nav nekas teikts par "zombēšanu".

Zaļo un zemnieku savienības pārstāvis komisijā Māris Kučinskis pielika loģisku punktu šai diskusijai gandrīz stundas garumā, sakot, ka deputāti drīkst izteikties par saturu, ja tas skar vērtības, un ka nevar pārmest deputātam Kaimiņam iejaukšanos saturā. "Neskatoties, uz, maigi sakot, nesaprotamo Satversmes tiesas interpretējumu, Satversmē ierakstīto neviens mums nav mainījis, un mums kā deputātiem ir iespēja norādīt. Ne man, ne arī lielākajai daļai sabiedrības negribas būt gatavināšanas stadijā kaut kam lielākam. Par to ir jārunā, un es ceru, ka televīzija to sapratīs un izdarīs secinājumus," sacīja Kučinskis.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Satori Boriss Cilevičs Dace Rukšāne Latvijas Radio Latvijas Televīzija LTV Māris Kučinskis NEPLP Rita Ruduša Saeima Satversmes tiesa Zaļo un zemnieku savienība
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form