Turpmāk, ja kāds Latvijas iedzīvotājs klātienē vai attālināti prettiesiski iesaistīsies bruņotā konfliktā ārzemēs, par to draudēs cietumsods uz laiku līdz 10 gadiem, ceturtdien lēma Saeima.
Otrajā, galīgajā lasījumā atbalstītie Krimināllikuma grozījumi paredz ieviest kriminālatbildību par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā, par bruņota konflikta finansēšanu, kā arī vervēšanu, apmācīšanu un nosūtīšanu bruņotam konfliktam.
Deputāts Andrejs Judins ( V) uzsvēra - pie atbildības varēs saukt tikai cilvēku, kurš apzinās savas darbības un veic tās ar nodomu.
Tāpat sods paredzēts neatkarīgi no tā, kurā pusē iedzīvotājs cīnās, piemēram, Ukrainas separātistu pusē vai kādā organizācijā, kas vēršas pret tiem.
"Mūsu pilsoņiem nav jāpiedalās svešos karos," frakcijas nostāju pauda deputāts Valērijs Agešins (S), taču vienlaikus viņš vērsa uzmanību uz to, ka nav skaidrs, kas likuma grozījumos saprasts ar bruņota konflikta finansēšanu, piemēram, kāds cilvēks varot nosūtīt naudu vai medikamentus kādam ģimenes loceklim, neapzinoties, ka viņš iesaistīts konfliktā. Judins savukārt skaidroja, ka par humānās palīdzības nosūtīšanu kriminālatbildība nav paredzēta.
Prettiesiska piedalīšanās bruņotā konfliktā šī likuma izpratnē ir aktīva piedalīšanās ārpus Latvijas teritorijas notiekošā bruņotā konfliktā, kas vērsts pret valsts teritoriālo neaizskaramību vai politisko neatkarību, vai citādi ir pretrunā Latvijai saistošām starptautiskajām tiesībām. Par šādām darbībām paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz 10 gadiem ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem. Tāds pats sods paredzēts arī par bruņota konflikta finansēšanu.
Turklāt šo likuma pantu varēs piemērot arī gadījumos, kad persona fiziski neatrodas konflikta valstī, bet, piemēram, Latvijā, un vienlaikus attālināti veic darbības, ko var traktēt kā aktīvu piedalīšanos bruņotā konfliktā, piebilst Saeimā.
Iekšlietu ministrijas pārstāve Evika Siliņa iepriekš Saeimas Juridiskās komisijas deputātus informēja, ka pie līdzīga tiesiskā regulējuma izveides strādā arī vairākas citas Eiropas valstis.
Pašlaik nav tiesiska pamata ierobežot pārvietošanās brīvību un saukt pie atbildības personas, kuras aktīvi piedalās ārvalstīs notiekošos bruņotos konfliktos, norāda likumprojekta autori. Ja kļūst zināms, ka persona plāno iesaistīties šādā konfliktā ārvalstīs, ar viņu var veikt vien preventīvas pārrunas, taču nav efektīvu instrumentu, lai novērstu izceļošanu, skaidroja Saeimā.
Piedalīšanās ārvalstīs notiekošā bruņotā konfliktā, sevišķi gadījumos, kad tā saistāma ar dalību nekonvencionālos bruņotajos spēkos vai paramilitārās grupās, liecina par būtiskiem apdraudējumiem civiliedzīvotājiem un starptautiskajam mieram kopumā, ko apliecina arī konflikta eskalācija Ukrainā. No Latvijas ārējās drošības viedokļa ir būtiski nepieļaut valstspiederīgo iesaisti konfliktā kā tādu, uzsvērts likumprojekta anotācijā.
Jau vēstīts, ka vairāki Latvijas iedzīvotāji karo Ukrainā separātistu rindās. Janvāra otrajā pusē parādījās informācija, ka pirmais ar Latviju saistītais kaujinieks Ukrainā teroristu rindās varētu būt gājis bojā.
