Piektdien, 2. oktobrī, pirmajā jaunievēlētās Rīgas domes sēdē par domes priekšsēdētāju tika ievēlēts Mārtiņš Staķis (APP).
No 57 sanākušajiem deputātiem 46 balsoja "par", bet 11 deputāti bija "pret" Staķi kā Rīgas mēru.
Staķim tika pasniegta amata ķēde, kuru gan viņš, pretēji tradīcijai, kaklā nelika.
Uzrunā jaunais Rīgas mērs pateicās visiem par atbalstu, kā arī par opozīcijas viņam veltīto kritiku. Staķis uzsvēra, ka "spēcīga opozīcija ir demokrātijas pamatā".
"Laiks atrocīt piedurknes un sākt strādāt," teica Staķis, paziņojot, ka jau šodien sasaucis pirmo domes ārkārtas sēdi, kas sāksies pulksten 17.15.
Balsošana par jauno Rīgas mēru sekoja pēc gandrīz pusotru stundu ilgām debatēm un kandidāta iztaujāšanas.
Staķis bija vienīgais deputātu izvirzītais kandidāts šim amatam.
Staķis, mēģinot pārliecināt sanākušos deputātus par savu atbilstību amatam, pauda, ka viņi nav ievēlēti Rīgas domē, lai izcīnītu ideoloģijas kaujas. "Rīga vairs nebūs pāris cilvēku un viņu vasaļu karaļvalsts," uzrunā pauda Staķis. Vienlaikus viņš norādīja, ka jaunievēlētie deputāti ir pārņēmuši Rīgu kā mantojumu, kurai nav atstāts drošības spilvens, lai pārvarētu ekonomisko krīzi.
Runas beigās Staķis uzsvēra, ka vēlas kliedēt bažas, ka kāds deputāts kādā amatā ticis sava prestiža dēļ. "Visiem būs smagi jāstrādā. Es būšu stingrs arī pret sevi," skaidroja jaunais Rīgas mērs.
Viņš arī pateicās Rīgas domes pagaidu administrācijai, kas vadīja Rīgas domes darbu "šajā sarežģītajā situācijā".
"Arī tagad es varu solīt, ka būšu visu rīdzinieku mērs. Man nebūs savējo, nebūs svešo. Varu solīt, ka mēs visi dzīvojam vienā pilsētā, visi vēlamies, lai Rīga būtu sakārtota, dzīvošanai piemērota," runas beigās uzsvēra Staķis.
Jau vēstīts, ka četri Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās vietvarā ievēlētie politiskie spēki trešdien, 30. septembrī, parakstīja Sadarbības līgumu kopā ar pielikumu – Rīcības plānu Rīgai.
Koalīciju veidos četri politiskie spēki: "Attīstībai/Par!"/ "Progresīvie" (APP), "Jaunā Vienotība" (JV), "Nacionālā apvienība"/ "Latvijas Reģionu apvienība" (NA/LRA) un Jaunā konservatīvā partija (JKP).
Rīcības plānam Rīgai ir deviņas daļas: pārvaldība, izglītība, kultūra, mobilitāte un infrastruktūra, pilsētvide, vides aizsardzība, mājokļi, sociālie jautājumi un ekonomika un uzņēmējdarbība. Katrai nodaļai ir apakšnodaļas, un katra apakšnodaļa sākas ar izvirzītu mērķi, kas līdz 2025. gadam jāsasniedz. Līdz ar to plānā ir izvirzīti teju 30 līdz 2025. gadam sasniedzami mērķi.
Vēstīts, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas notika šā gada 29. augustā. Trīs dienas – no 26. līdz 28. augustam – vēlētāji varēja nobalsot iepriekš. Vēlēšanās piedalījās 171 507 jeb 40,58% vēlētāju. Rīgas domes vēlētāju sarakstos bija reģistrēti 422 681 balsstiesīgi pilsoņi.
Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās ievēlēti pārstāvji no septiņu partiju sarakstiem. Lielāko vēlētāju atbalstu guva partiju apvienības "Attīstībai/Par!" un partijas "Progresīvie" apvienotais saraksts.
