Par savvaļas dzīvnieku radīto apdraudējumu iedzīvotājus aicina ziņot VUGD

VUGD priekšnieka vietnieks Intars Zitāns šodien preses konferencē sacīja, ka šāda sadarbības forma VUGD ir pavisam jauna, taču glābēji ir gatavi palīdzēt gan iedzīvotājiem savstarpējā sadzīvošanā ar dzīvniekiem, gan pašiem dzīvniekiem, ja tie nokļuvuši kādā bīstamā situācijā.

Pagājušajā gadā VUGD 476 reizes saņēmis izsaukumus uz dzīvnieku glābšanas operācijām, bet šā gada janvārī šādu izsaukumu skaits bijis 24.

Ja cilvēks jūtas apdraudēts no savvaļas dzīvniekiem, jāzvana pa tālruni 112. Dispečeri, kas jau ir apmācīti šādu zvanu saņemšanā, sazināsies tālāk ar citām atbildīgajām institūcijām, lai pieņemtu lēmumu par tālāko rīcību.

Lai informētu iedzīvotājus par dzīvnieku, jo īpaši brūnā lāča, apdraudējumu, ir sagatavots arī buklets, kurā ietverta informācija par to, kā jāizturas, ieraugot lāci, kas liecina par lāča klātbūtni, kas jāzina tūristiem, ogotājiem, sēņotājiem teritorijās, kur ir novēroti lāči. Bukletā ir plaša informācija arī tiem iedzīvotājiem, kas pastāvīgi dzīvo teritorijās, kur mīt lāči.

Pēc VMD Medību daļas vadītāja vietnieka Jāņa Ozoliņa teiktā, patlaban Latvijā mīt "kādi padsmit" lāči, galvenokārt viņi dzīvo Ziemeļvidzemē, taču atsevišķi "eksemplāri" esot manīti arī Latgalē, kā arī Jēkabpilī.

Igaunijā apzināts vairāk nekā 600 lāču, bet Latvijā to ir pārāk maz, lai veidotos stabila populācija. Lāči pie mums pamatā ieklīst, šķērsojot robežas.

ZBR administrācijas direktors Valērijs Seilis prognozē, ka lāču skaits Latvijā varētu arī palielināties, tādēļ ir īpaši svarīgi zināt, kā rīkoties un kā reaģēt, sastopot lāci.

Aktuāla "lāču tēma" kļuva aptuveni pirms pusotra gada, kad Valmieras rajona Ramatas pagastā iedzīvotājus pārsteidza lācis, kas klejoja pa vietējiem ābeļu dārziem, ēdot augļus gan no zemes, gan rāpjoties kokā. Divi saimnieki palika bez zosīm, kuras savā ēdienkartē bija iekļāvis brūnais lācis. Kad lācis barību nevarēja sameklēt zemnieku sētās, viņš sācis ielūkoties arī saimnieku mājās.

Toreiz tika konstatēts, ka iedzīvotāji nezina, kur vērsties pēc palīdzības, un nebija nevienas institūcijas, kas pieņemtu lēmumu par tālāko rīcību, atgādināja Seilis. Kopš tā laika atbildīgās institūcijas kopīgā sadarbībā ir izstrādājušas sistēmu šādiem īpašajiem gadījumiem. Seilis uzsvēra, ka patlaban institūcijas būtu gatavas reaģēt daudz operatīvāk.

Lāči ir lielākie plēsēji Latvijā. Eiropas teritorijā dzīvojošo lāču ķermeņa masa nepārsniedz 300 kilogramus tēviņiem un 200 kilogramus mātītēm.

Dzīvnieka uzvedība ir atkarīga no gadalaika. Laiku no decembra beigām līdz marta sākumam lāči parasti pavada migā - ziemas snaudā. Katru otro vai trešo gadu šajā laikā mātītēm piedzimst viens līdz pieci nevarīgi lācēni, kurus pēc migas atstāšanas pavasarī rūpīgi uzmana un apsargā. Lācis ir visēdājs, pārtiekot no augiem, to svaigiem dzinumiem, saknēm, sēklām, sulīgiem augļiem, ogām, kukaiņiem un to kāpuriem, beigtiem dzīvniekiem, bet daudz retāk - no svaiga medījuma.

Visbiežāk lāci var pamanīt aktīvajā barošanas laikā - pavasarī pēc ziemas guļas, kad lācis ir izbadējies un neuzmanīgs, vai rudenī, gatavojoties garajam ziemas miegam, kad lācis "aizraujas" ar ogu un sēņu lasīšanu, iemaldās augļu dārzā vai pārmeklē atkritumus.

Ieraugot lāci mežā, cilvēki tiek aicināti nenobīties un vērot apkārt notiekošo. Lāča stāja uz pakaļkājām neliecinot par agresivitāti, un šādā veidā viņš vēloties tikai labāk aplūkot sastapto cilvēku, jo viņa redze ir ļoti slikta. Īpaša piesardzība jāievēro, ja tiek pamanīti mazie lācēni, jo lāči, aizstāvot savus "bērnus", var kļūt nepamatoti agresīvi.