Saeimas Juridiskais birojs iepriekš uzsvēra, ka, pieņemot šādas izmaiņas, pastāv konstitucionālo sūdzību risks, Saeimas vairākums par tiem nobalsoja.
Valdības priekšlikums paredz pensiju apmēru pirmajā un otrajā līmenī aprēķināt no faktiski samaksātajiem, nevis darbadevēja deklarētajiem sociālajiem nodokļiem. Saeimas Juridiskais birojs uzskata, ka šī iecere nav viennozīmīgi vērtējama, jo sociālo nodokli maksā "ar darba devēja starpniecību" un darbinieks nevar kontrolēt, vai par viņu samaksāti visi nodokļi.
Birojs arī atgādina par Satversmes tiesas 2001.gada spriedumā secināto, ka darbinieka sociālās garantijas nevar saistīt ar to, vai citas personas (darba devējs) ir vai nav pienācīgi pildījušas likumā noteiktos pienākumus un maksājušas visu nodokļa apmēru.
Saeimas juristi arī rosināja diskutēt par valdības ieceri nākamgad un 2012. gadā nepalielināt obligātās iemaksas fondēto pensiju sistēmas otrajā līmenī no pašreizējiem 2% līdz iepriekš likumā noteiktajiem 4% no sociālā nodokļa. Juridiskais birojs atgādina, ka Satversmes tiesa atzinusi iemaksu samazinājumu par atbilstošu pamatlikumam, taču atzīmēja, ka "fondēto pensiju shēmas finansējumu samazināt ir iespējams vienīgi ar likumu īpašos izņēmuma gadījumos un īslaicīgi. Taču pat īpaši smagos ekonomiskos apstākļos fondēto pensiju shēmas sociālās apdrošināšanas iemaksu apmēru drīkst samazināt tikai tiktāl, lai šī shēma tomēr spētu nodrošināt pensijas kapitāla uzkrājumu," ST spriedumu citē juristi. Juridiskais birojs vērsa uzmanību, ka ST sprieduma brīdī valsts plānoja iemaksu apjomu 2011.gadā palielināt līdz 4%.
Arī opozīcijā esošās apvienības "Par Labu Latviju" līderis Andris Šķēle citēja ST spriedumu un atgādināja, ka pensiju 2.līmenis nav "netveramā, virtuālā realitāte", bet gan nākotnes pensija un tāpēc iemaksu samazināšana samazinās pensiju lielumu nākotnē, ko nedrīkst pieļaut. Savukārt Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Viņķele (V) uz to iebilda, ka iemaksu nepalielināšana nav nākotnes pensionāru apzagšana, bet gan sociālā budžeta sabalansēšana, kas ir nepieciešama.
Saeimas atbalstītas izmaiņas likumā arī paredz – ja sociālā budžeta ieņēmumi pārsniegs izdevumus, valdība pēc sešiem mēnešiem vēlreiz izvērtēs sociālās apdrošināšanas likmes samazinājumu un "tā ietekmi" un, "ja nepieciešams", sagatavos likumprojektu "par sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes samazinājuma kompensēšanu valsts fondēto pensiju shēmā".
Saeima noraidīja arī opozīcijas priekšlikumu fondēto pensiju shēmas līdzekļus atļaut ieguldīt tikai Latvijas valsts emitētajos vai garantētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos, vai Latvijas kredītiestāžu vai kapitālsabiedrību emitētos vai garantētos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos, nevis starptautiskajos tirgos.
Tāpat Saeimas akceptētās izmaiņas paredz no 2012.gada pārtraukt piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijas piešķiršanu jaunpiešķirtajām pensijām, kā arī vairs nepiešķirt pensijas pēc atvieglotiem noteikumiem par darbu sevišķi kaitīgos, sevišķi smagos vai kaitīgos un smagos darba apstākļos.
Savukārt līdz 2013.gada beigām paredzēts neindeksēt pensijas.
Saskaņā ar valdības plānoto plāno nākamgad budžeta izdevumus plānots samazināt par 88,8 miljoniem latu, ieņēmumus palielināt par 156,96 miljoniem latu, bet, nepalielinot sociālās apdrošināšanas iemaksas daļu pensiju 2.līmenī, valsts cerēja iegūt vēl 44,9 miljonus latu, ko arī plānoja ieskaitīt konsolidācijas pasākumos.
Taču pret pensiju 2.līmeņa iemaksu nepaaugstināšanu un to ieskaitīšanu konsolidācijas apmērā iebilst starptautiskie aizdevēji, kuri ceturtdien paziņoja, ka Latvijai nākamā gada budžetā jākonsolidē vēl 50 miljoni latu, veicot "augstas kvalitātes papildu strukturālos pasākumus".