Latvijas un Igaunijas programmā ir rezervēti vairāk nekā trīs miljoni eiro Valkas un Valgas robežzonas pārbūvei, žurnālistiem stāstīja Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis.
Igaunijas un Latvijas robežzonas pārbūve ir viens no simtgadei veltītiem projektiem, kas tiek īstenots Valkā. Projektā sadarbojas gan Valka, gan Valga.
"Tiem, kas nav bijuši Valkā - robežzona ir pašā pilsētas centrā. Pašlaik tur izskatās ļoti drūmi, jo tur bija robeža ar žogiem un dzeloņdrātīm. Vide ir degradēta, un arī bizness ir aizgājis projām," komentēja Krauklis.
Viņš skaidroja, ka līdz 18. maijam norisinās starptautisks skiču konkurss, kura balvu fonds ir 20 000 eiro. Vasarā gaidāma tehniskā projekta izstrāde. Pašvaldība ieskicējusi, ka projektā vajadzētu būt gājēju ielai, kas savieno Latviju un Igauniju. Būvniecība plānota 2017. gadā.
"Vēlamies izveidot zonu, kas ir ērta gan pasākumu rīkošanai, gan pievilcīga mazajam biznesam, gan ērta pašiem iedzīvotājiem. Tā būs tāda dāvana Latvijai un Igaunijai simtgadēs, kas kalpos vēl simts gadus," stāstīja Krauklis.
Valkā simtgades svētkos atzīmē deklarācijas par apvienotas un autonomas Latvijas izveidošanu parakstīšanu 1917. gada novembrī Valkā.
Svētkus Valkā atzīmēs arī ar "Neiespējamo skrējienu", kura garums būs atbilstošs Latvijas vecumam. Skrējiena pirmajā reizē tas būs 99 kilometri. Tādējādi Valka cer piesaistīt ne tikai Latvijas un Igaunijas, bet arī starptautisku uzmanību. Krauklis skaidroja, ka, lai iesaistītu visus skriet gribētājus, skrējienā būs arī mazākas distances, piemēram, 9,9 kilometri un 990 metri. Skrējiens Valkā no 2017.gada plānots ik gadu, katrā nākamajā liekot klāt vienu kilometru atbilstoši Latvijas gadu skaitam.
Latvijas valsts simtgades svinības norisināsies piecu gadu periodā no 2017. līdz 2021. gadam, lai aptvertu un atzīmētu galvenos ar Latvijas valsts izveidi un nostiprināšanos saistītos notikumus. Vietējā un nacionālā mērogā identificētas pilsētas un reģioni, kam bijusi īpaši būtiska loma Latvijas valsts izveidē.
Par valsts simtgades atzīmēšanas virsmērķi noteikta Latvijas sabiedrības valstsgribas, valstiskās piederības sajūtas stiprināšana un mīlestība pret savu zemi, pašorganizējošu procesu rosināšana un dažādu līmeņu sadarbības veicināšana.