'Parāds' autoceļu remontam sasniedz valsts gada budžeta apmēru – četrus miljardus latu
Foto: DELFI

Sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī esošu ceļu joprojām kļūst vairāk, bet valsts "parāds" autoceļu atjaunošanai sasniedzis jau aptuveni četrus miljardus latu, kas ir līdzvērtīgs Latvijas gada budžetam.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Lai asfaltētos autoceļu segumus uzturētu labā un teicamā stāvoklī, ikgadējām normatīvajām segumu atjaunošanas programmām būtu jāaptver ap 920 kilometrus ceļu, un papildus ik gadu būtu jārekonstruē ap 190 kilometrus ceļu. Pašlaik asfaltēto segumu atjaunošanas darbu deficīts ir sasniedzis 2,859 miljardus latu, grants segumu - 1,663 miljardus latu, par to trešdien Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputātus informēja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS), informēja Satiksmes ministrija.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešdien, tiekoties ar Auguli, pārrunāja Latvijas autoceļu būvniecības projektus, pašvaldības ceļu uzturēšanu un iespējas uzlabot ceļu kvalitāti.
"Protams, ceļu un tiltu stāvoklis ir viens no Satiksmes ministrijas "rūpju bērniem"," norādīja Augulis. "Diemžēl šī situācija nav radusies vienā dienā un vienā mēnesī un pat ne piecos mēnešos. Un šobrīd mēs plūcam augļus nepārdomātai stratēģiskai politikai, kas izpaudās, piemēram, likvidējot Autoceļu fondu vai negarantējot ceļu uzturēšanai pietiekamus resursus laikā, kad budžeta situācija nebija tik sarežģīta, kā tas ir šobrīd," uzskata satiksmes ministrs.

Ministrs deputātus informēja, ka šogad plānots veikt vairāk autoceļu rekonstrukcijas darbu nekā iepriekšējos gados. Pieaugums saistīts ar pastiprinātu Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu apguvi. Autoceļiem 2011.gadā pieejami 60 miljoni latu valsts budžeta līdzekļu un vairāk nekā 140 miljoni latu ES finansējuma.

Taču Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis Aino Salmiņš uzsvēra, ka pašvaldību ceļu uzturēšanai atvēlēts ārkārtīgi mazs finansējums un pašvaldību ceļiem praktiski nav pieejami ES fondu līdzekļi, informēja Saeimas Preses dienests.

Sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī esošu ceļu joprojām kļūst vairāk, atzina satiksmes ministrs. Pareizi izbūvēti ceļa posmi nevainojami kalpo astoņus līdz desmit gadus, un pēc tam nepieciešams veikt lielākus ieguldījumus to sakārtošanā. Ekonomiski lietderīgi ir asfaltbetona segumus atjaunot savlaicīgi, kad minētie defekti nav kļuvuši masveidīgi un neprognozējami, un šo segumu vidējais kalpošanas vecums nepārsniedz 12 gadus, tad asfaltbetona seguma atjaunošanas izmaksas ir viszemākās.

Deputāts Dzintars Zaķis (V) skaidroja, ka Igaunijā, lai uzlabotu ceļu kvalitāti, valsts izvēlējusies centralizēti iepirkt autoceļu būvniecībai nepieciešamos materiālus un no uzņēmējiem pirkt tikai ceļu būvniecības pakalpojumus, tādā veidā panākot, ka uzņēmēji nav ieinteresēti veikt mahinācijas ar materiālu kvalitāti. Augulis atzina, ka ES finansētos ceļu rekonstrukcijas projektos tas visdrīzāk nebūtu iespējams, taču izmantojot valsts budžeta līdzekļus to varētu apsvērt.

"Latvijas Valsts ceļi" valdes priekšsēdētājs Ivars Pāže informēja, ka Latvijā noteiktais ceļu kvalitātes standarts par 90 procentiem atbilst Zviedrijas prasībām un pašlaik notiek pāreja uz piecu gadu garantiju rekonstruētiem ceļu posmiem. Šobrīd garantija ir trīs gadi, kuru laikā būvniekam jānovērš parādījušies defekti.

Deputāts Aleksandrs Sakovskis (SC) taujāja, kad Latvijā plānots izbūvēt ātrgaitas maģistrāles. Ministrs skaidroja, ka posmos no Rīgas uz Ventspili, Liepāju un Krievijas robežu darbi sāksies pēc 2014.gada. Arī autopārvadātāju asociācija "Latvijas Auto" prezidents Valdis Trēziņš skaidroja, ka transporta un loģistikas jomai prioritāra būtu ceļu infrastruktūras sakārtošana tieši virzienos uz Latvijas ostām un Krievijas robežu.

Ekonomiskās lejupslīdes laikā saasinoties konkurencei, samazinājušās autoceļu izbūves izmaksas, bet pieaudzis arī sūdzību skaits Iepirkumu uzraudzības birojā. "Latvijas Valsts ceļi" konkursus rīkojot korekti, jo šogad un pagājušogad Iepirkumu uzraudzības birojs noraidījis visus apstrīdējumus, taču vairākkārt uzņēmēju sūdzības atzītas par pamatotām pašvaldību organizētos konkursos, atzina Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs Andrejs Tiknuss.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form