Parādus nevarēs piedzīt no valsts sociālajiem pabalstiem
Foto: F64

Uz virkni valsts izmaksāto pabalstu tiesu izpildītāji turpmāk nevarēs vērst piedziņu, par to trešdien vienojās Saeimas Juridiskās komisijas deputāti, otrajā lasījumā atbalstot grozījumus Civilprocesa likumā, informēja Saeimas Preses dienests.

"Pēdējā laikā, pieaugot nenokārtoto parādsaistību skaitam, neatliekamu risinājumu prasa situācija, kad tiesu izpildītāji parādus piedzen no pabalstiem, kas daudziem grūtībās nokļuvušiem cilvēkiem ir teju vienīgie ienākumi un ir nepieciešami pamatvajadzību nodrošināšanai," pastāstīja Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece (TP).

Likuma grozījumi paredz, ka piedziņu nevarēs vērst uz visiem valsts sociālajiem pabalstiem, pabalstu mirušā laulātājam, valsts atbalstu ar celiakiju slimiem bērniem, apgādnieka zaudējuma pensiju un atlīdzību par zaudējuma atlīdzību, kā arī uzturlīdzekļu minimālo apmēru.

Tāpat kā līdz šim, piedziņu nevarēs vērst uz pašvaldību izmaksātajiem sociālās palīdzības pabalstiem un atlaišanas pabalstu.

Piedziņu joprojām būs iespējams vērst uz ienākumus aizvietojošiem pabalstiem, piemēram, bezdarbnieka vai slimības pabalstu. Komisijas deputāti iepriekš norādīja, šajā jomā nepieciešams līdzsvars un pilnīgi visi pabalsti nebūtu pasargājami pret kreditoru prasībām. Situācijas ir dažādas - parādnieku vidū ir gan cilvēki, kas vieglprātīgi aizņēmušies, gan tādi, kas izvairās no uzturlīdzekļu nomaksas, uzsvēra deputāti.

Piedāvātie likuma grozījumi arī paredz, ka, vēršot piedziņu uz pensijām un pabalstiem, pēc ieturējuma veikšanas izmaksājamā summa nedrīkst būt mazāka par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, kas patlaban ir 45 lati.

Komisija trešdien vienojās arī par kredītņēmēju un pirmo kreditoru aizsardzības mehānismu situācijā, kad kāda salīdzinoši neliela parāda dēļ piedziņa tiek vērsta pret ieķīlātu nekustamo īpašumu. Patlaban veidojas situācija, ka, krīzes apstākļos nevarot samaksāt citu parādu, par salīdzinoši zemu cenu piespiedu kārtā tiek pārdots bankā ieķīlātais īpašums un cilvēki faktiski nonāk uz ielas. Patlaban, lai nezaudētu vismaz daļu no hipotekārā aizdevuma, bankas ir spiestas pievienoties šādām citu kreditoru prasībām.

Komisijas atbalstītā likuma redakcija paredz, ka tiesu izpildītājs uz vienu gadu atliek piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu, ja saņemti hipotekārā kreditora, kuram par labu nostiprināta pirmā hipotēka, iebildumi par nekustamā īpašuma pārdošanu.

Par likuma grozījumiem otrajā un trešajā lasījumā vēl jālemj Saeimai.

Source

LETA
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form