Viņš norādīja, ka šobrīd lielākā daļa no tiem noteikumiem, kas birojam bija jāievieš, lai Latvijas patvērumu sistēma būtu atbilstoša Eiropas Savienības (ES) noteiktajiem standartiem, ir pieņemti vai atrodas pieņemšanas stadijā. Tāpēc Latvijā no 31.marta vairs nestrādās Komisariāta birojs, bet tikai UNHCR pārstāvis, kas darbosies līdz Latvijas uzņemšanai ES.
"Mēs aizejam no Latvijas, jo pārliecinājāmies, ka Latvijas valdība var īstenot visas prasības. Un mēs esam darījuši daudz, lai nostiprinātu valdības kapacitāti un veicinātu sadarbību ar nevalstiskām organizācijām," sacīja Jonsons.
Savukārt ANO pārstāvniecības Latvijā koordinators Jans Sands Sorensens (Jan Sand Sorensen) atzina, ka "šis posms būs kā attiecību maiņa, tas [birojs] tiks slēgts, bet tas atstās aiz sevis daudz labus darbus". Viņš norādīja, ka Komisariāts Latvijā veicis lielu darbu, lai veicinātu sabiedrības un valsts institūciju izpratni par bēgļu jautājumiem.
1997.gadā Latvija pievienojās 1951.gada konvencijai par bēgļu statusu, bet 1999.gadā tika atvērts patvēruma meklētāju izmitināšanas centrs "Mucenieki", kas ir lielākais UNHCR finansiālais palīdzības projekts Latvijā. UNHCR izveidojis arī dokumentālu filmu par Baltijas valstu bēgļu likteņiem pēc Otrā pasaules kara.
UNHCR Baltijas valstu biroju Rīgā atklāja 1998.gada beigās, lai palīdzētu Latvijas valdībai sagatavoties konvencijas par bēgļu statusu ratifikācijai un patvēruma likumu pieņemšanai.
Pēc Iekšlietu ministrijas bēgļu lietu centra datiem, kopš 1998.gada Latvijā bēgļu statuss piešķirts astoņiem cilvēkiem un iesniegti 99 patvērumu meklēšanas pieteikumi. Savukārt visās Baltijas valstīs kopš 1997.gada iesniegts apmēram tūkstotis iesniegumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
