Foto: LETA

Parakstu vākšanu tautas nobalsošanai par Valsts prezidenta Egila Levita apturētajām izmaiņām ārkārtas vēlēšanu regulējumā varētu sākt janvāra vidū, pastāstīja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa.

Pēc tam, kad prezidenta paziņojums tiks publiskots oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", CVK divu mēnešu laikā, rīkojot parakstu vākšanu, būs jānoskaidro, vai apturētie likumprojekti nododami tautas nobalsošanai.

Bērziņa skaidroja, ka pati parakstu vākšana notiks 30 dienas un noritēs klātienē parakstu vākšanas vietās kā pašvaldībās, tā arī ārvalstīs. 27. decembrī notiks CVK sēde, lai lemtu par parakstu vākšanas tehniskās izpildes pusi.

"CVK ir svarīgi nodot šo ziņu laikus, lai pašvaldības sāk apdomāt parakstu vākšanas vietas. Mēs ceram, ka pirmajā janvāra nedēļā pašvaldības varētu apzināt parakstu vākšanas vietas, un janvāra vidū mēs varētu noteikt parakstu vākšanu, lai līdz 23.februārim mēs noteiktu savākto parakstu skaitu," sacīja Bērziņa.

Kā ziņots, pēc vismaz trešdaļas deputātu iesniegtās prasības Valsts prezidents nolēmis apturēt likumu grozījumus pašvaldību ārkārtas vēlēšanu regulējumā, kas cita starp paredzētu Rīgas domes ievēlēšanu uz vairāk nekā pieciem gadiem galvaspilsētas domes ārkārtas vēlēšanu gadījumā.

Satversme nosaka, ka Valsts Prezidentam ir jāaptur likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu.

Valsts prezidenta paziņojums par abu likumu publicēšanas apturēšanu uz diviem mēnešiem šodien ir parakstīts un iesniegts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", kur šodien to arī publicēs.

Saskaņā ar Satversmes 72.pantu šādā kārtībā apturētais likums nododams tautas nobalsošanai, ja to pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju. Ja divu mēnešu laikā šāds pieprasījums neienāk, tad likums tiek publicēts.

Grozījumi paredz noteikt, ka domes atlaišanas gadījumā, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši vairāk nekā 24 mēneši, rīko jaunas vēlēšanas un jauno domi ievēlē uz atlaistās domes pilnvaru termiņu. Savukārt, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši no deviņiem līdz 24 mēnešiem, jauno domi ievēlē uz atlaistās domes atlikušo pilnvaru termiņu un vēl uz četru gadu pilnvaru termiņu, ko paredz likums. Šāds risinājums pēc grozījumu autoru teiktā piedāvāts, lai efektīvāk izmantotu finanšu līdzekļus jaunu vēlēšanu organizēšanā domes atlaišanas gadījumā.

Tāpat izmaiņas paredz, ka domes atlaišanas gadījumā pagaidu administrāciju ieceļ uz deviņiem mēnešiem. Patlaban šis termiņš ir 15 mēneši, un, kā norādījuši grozījumu autori, šāda kārtība nav pieļaujama, jo samērā ilgu laiku pašvaldību vada cilvēki, kuri domē nav ievēlēti un kuriem nav vietējo iedzīvotāju uzticības mandāta.

Grozījumus parlaments pieņēma 19. decembrī, neskatoties uz opozīcijas iebildumiem, par likumprojektiem atbildīgās Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas noraidošo viedokli un arī koalīcijas "KPV LV" pretēju nostāju.

Paralēli parlamentā aizvien tiek skatīs likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu. Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka šis likumprojekts varētu netikt skatīts tik ilgi, kamēr spēkā nestāsies grozījumi likumā "Par pašvaldībām" un Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā.

Koalīcijas partijas līdz šim gan bijušas izvairīgas, atbildot uz jautājumiem, vai minētie grozījumi virzīti tāpēc, lai nodrošinātu iespēju Rīgas domi tās atlaišanas gadījumā ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!