“Par šiem jaunekļiem runāja toreiz kā par mītiskām būtnēm, kas vadīja laivas no sapņu zemes Zviedrijas, savāca gaidītājus tumsas un šausmu krastā un nogādāja viņus drošībā. Vedēju īstos vārdus nezināja. Dēvēja viņus segvārdos, ja vispār tos piesauca vārdos. Viņiem akli paļāvās. Labāk mazāk zināt! Nevienam nenāca prātā apšaubīt laivu vadītāju lietpratību un laivas piemērotību. Laiva simbolizēja glābiņu un drošību. Laivas vadītāji bija kā sargeņģeļi. Cilvēks, ticis uz laivas, bija atbrīvojies no visām zināmām briesmām un nezināmās viņš atvairīja gluži instinktīvi,” bēgļu laivu organizēšanai uz Zviedriju veltītajā grāmatā “Pāri jūrai” raksta literatūkritiķe un bibliogrāfe Valentīne Lasmane.
Viens no šiem jaunekļiem bija 1918. gada 31. decembrī dzimušais Ēriks Tomsons, kurš šobrīd mīt Valmierā. Portālu “Delfi” viņš sagaida ar svītraino jūrnieku kreklu mugurā, lūdz runāt drusku skaļāk, jo dzirde vairs nav kā jaunībā, un, ik pa laikam apsaucot savus suņus, sāk stāstīt.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
