Foto: LETA
Marta beigās vai aprīļa sākumā bezdarbnieki varēs sākt pieteikties mobilitātes pabalstiem jeb atbalstam darba sākšanai tādās darbavietās, kas atrodas vairāk nekā 20 kilometrus no bezdarbnieka reģistrētās dzīvesvietas.

Pabalsts būs pieejams četrus mēnešus, un tā maksimālā summa nevarēs pārsniegt 280 latus. Pabalsta izmaksas gaitā būs iespējamas variācijas atkarībā no konkrētā cilvēka vajadzībām un īres vai transporta izdevumu attaisnojuma dokumentiem. Atbalsta saņēmējs avansā saņems 100 latus, bet pēc pirmā darba tiesisko attiecību mēneša atbalsta saņēmējam NVA būs jāiesniedz īres vai transporta izdevumus apliecinoši dokumenti.

Tie nepieciešami, lai NVA varētu aprēķināt nākamajiem mēnešiem piešķiramo atlīdzības apmēru. Atlīdzības apmēra summu noteiks vienu reizi finanšu atbalsta laikā, proti, pēc pirmā darba tiesisko attiecību mēneša. Ja bezdarbnieks saņems pirmo avansu 100 latu apmērā, tad pārējos trīs mēnešos viņam izmaksās ne vairāk kā 60 latus.

Pabalsts tiks maksāts transporta izdevumu kompensācijai no dzīvesvietas uz darba vietu vai mājokļa īres izdevumu kompensācijai, preses konferencē informēja Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis. Maksimālais pabalsta izmaksas termiņš būs četri mēneši, jo iecerēts, ka šajā laikā darba vieta būs kļuvusi par pastāvīgu. Pabalsts tiks maksāts par mēnesi ilgāk nekā trīs mēnešu iespējamais pārbaudes laiks cilvēkam, kas sāk darbu.

Labklājības ministre Ilze Viņķele (V) žurnālistus informēja, ka mobilitātes pabalstam varēs pieteikties bezdarbnieki visā Latvijā, izņemot Rīgu, jo uz galvaspilsētu attiecas centrtieces spēks, proti, darbu Rīgā iespējams atrast arī bez šāda atbalsta.

Rīgā atbalstu varēs saņemt tikai tad, ja darba devējs piedāvās vienlaikus sākt darba tiesiskās attiecības ar vismaz 25 NVA reģistrētiem bezdarbniekiem.

Pabalstam varēs pieteikties tie bezdarbnieki, kas vismaz sešus mēnešus bijuši reģistrēti NVA un kas vismaz gadu dzīvo deklarētajā dzīvesvietā. Arī potenciālajai darbavietai būs jābūt reģistrētai NVA, un darba devējam jāmaksā vismaz minimālā darba alga, taču atalgojums nevar pārsniegt divu valstī noteikto minimālo mēneša darba algu apmēru.

NVA arī vērtēs, vai darba tiesiskās attiecības būs nodibinātas uz nenoteiktu laiku. Tāpat NVA pārbaudīs, vai darba devējs nekompensē darbiniekam īres vai transporta izmaksas, lai izslēgtu dubultās finansēšanas risku.

Informāciju par mobilitātes pabalstu bezdarbniekiem sniegs NVA speciālisti. Atbalsta programmas sākšanai nepieciešams vēl aptuveni mēnesis, lai atrisinātu tehniskās lietas, sagatavotu veidlapas un nodrošinātu, ka nebūs dažādu šī atbalsta interpretācijas iespēju. Patlaban bezdarbnieki aicināti vēl nesteigties stāties rindā uz šo jauno pabalstu.

Šogad programmā "Darbs Latvijā" paredzēts kopumā 98 000 latu finansējums, kas ļaus atbalstīt vismaz 350 bezdarbniekus, sacīja Lipskis.

Uz mobilitātes atbalsta pasākumiem cilvēks atkārtoti varēs pretendēt ne agrāk kā 36 mēnešus pēc tam, kad būs beidzies iepriekšējais finanšu atbalsts.

Viņķele žurnālistiem uzsvēra, ka programmas "Darbs Latvijā" galvenais uzdevums ir ļaut cilvēkiem atrast darbu Latvijā, nebraucot prom no valsts. Pamata vadmotīvs - strādāt Latvijā un uzturēt ģimeni šeit.

Pēc ministres teiktā, programmu atbalsta arī darba devēji.

Viņķele informēja par sabiedriskās domas aptauju, kas rāda - desmit gadu laikā 19% aptaujāto atteikušies no darba vietas tāpēc, ka tā atrodas pārāk tālu no dzīvesvietas. Šādi dati iegūti SKDS socioloģiskajā aptaujā, kas veikta 2012.gada novembrī. Aptaujā piedalījās 567 strādājošie Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem visos Latvijas reģionos. No respondentiem, kas pēdējo desmit gadu laikā atteikušies no darba piedāvājuma liela attāluma dēļ, 74% kā galveno iemeslu minējuši pārāk lielās ceļa izmaksas. Otrs biežāk jeb 43% gadījumu minētais iemesls - pārāk liels laika patēriņš ceļā uz darbu. Pārāk augstas īres izmaksas minējuši 19% respondentu.

Programma "Darbs Latvijā" piedāvās risinājumu šīm problēmām, jo paredzēs transporta izdevumu kompensāciju, atzīmēja ministre.

Tāpat aptaujas dati rāda, ka reģionālās mobilitātes principi jau darbojas, jo pēdējo desmit gadu laikā darba dēļ tuvāk darbavietai pārcēlušies 12% respondentu - 8% uz pastāvīgu dzīvi, savukārt 4% - uz dzīvi darba dienās. Vairums jeb 65% aptaujāto atbalsta ideju, ka bezdarbniekiem, kuri atrod darbu 20-30 km attālumā no savas dzīvesvietas un tālāk, pieejams finansiāls atbalsts, lai pirmajos darba mēnešos kompensētu ceļa vai īres izdevumus.

Šogad programma "Darbs Latvijā" tiks īstenota pilotprojekta veidā, proti, programmas gaitā tiks analizēts, vai programma ir piemērota bezdarbnieku vajadzībām, vai paredzētās atbalsta summas ir adekvātas un vai programmā nebūtu nepieciešamas vēl kādas citas izmaiņas.

Lai īstenotu šo programmu, valdība šodien atbalstīja grozījumus Ministru kabineta noteikumos par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem.

Bezdarbnieka statusā ilgāk nekā sešus mēnešus pagājušā gada nogalē bija 65 200 bezdarbnieku, no viņiem 21 800 cilvēku reģistrēti NVA Latgales reģionālajās filiālēs, informēja Labklājības ministrijā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!