Grozījumi, kas izstrādi Bērnu tiesību aizsardzības likumā, paredz, ka par bērna ievietošanu citā ģimenē uz laiku, kas ilgāks par trim mēnešiem, vecāki vai aizbildnis nekavējoties paziņo šīs ģimenes dzīvesvietas bāriņtiesai.
Saņēmusi minēto informāciju, bāriņtiesa izvērtē, vai šajā ģimenē bērns tiks pietiekami labi aprūpēts un vai persona ir spējīga bērnu aprūpēt, kā arī - vai šāda ievietošana atbilst bērna interesēm. Pēc ģimenes izvērtēšanas bāriņtiesa par to rakstveidā informē pašvaldības sociālo dienestu.
Ja tiek atzīts, ka bērns šajā ģimenē netiek pienācīgi aprūpēts, bāriņtiesa sadarbībā ar pašvaldības sociālo dienestu nodrošina bērna atgriešanos vecāku aprūpē. Ja bērna atgriešanās pie vecākiem nav iespējama, vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa sadarbībā ar pašvaldības sociālo dienestu lemj par bērna turpmāko ārpusģimenes aprūpi.
Bērnu aprūpes iestāde var atļaut bērnam iestādē tikties ar viesģimeni, ja gūta pārliecība, ka viesģimene sniegs bērnam nepieciešamo atbalstu. Tāpat bērnu aprūpes iestāde var atļaut bērnam uzturēties viesģimenē uz laiku, ja ir gūta pārliecība, ka viesģimene spēs pienācīgi aprūpēt un uzraudzīt bērnu aprūpes iestādē ievietoto bērnu.
Bērna uzturēšanās ilgumu viesģimenē, pušu tiesības un pienākumus nosaka un ēdināšanas izdevumus sedz bērnu aprūpes iestāde, vienojoties ar viesģimeni.
Noslēgto vienošanos bērnu aprūpes iestāde nosūta viesģimenes dzīvesvietas bāriņtiesai, kas nodrošina regulāru ievietotā bērna dzīves apstākļu pārbaudi.
Par viesģimeni tiek dēvēti laulātie vai persona, kas ar dzīvesvietas bāriņtiesas lēmumu ir atzīta par piemērotu uzņemt savā dzīvesvietā bērnu aprūpes iestādē ievietotu bērnu vai sniegt atbalstu bērnu aprūpes iestādē ievietotam bērnam, kuram ir problēmas mācībās vai saskarsmē ar vienaudžiem vai ir nepieciešams cita veida atbalsts.
Ievietot ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu uz laiku ģimenē vai bērnu iestādē ārvalstī var ar bāriņtiesas piekrišanu, ja iepriekš šī ievietošana ir saskaņota ar attiecīgās valsts bērnu tiesību aizsardzības iestādi un tā nodrošinās ievietotā bērna dzīves apstākļu pārbaudi, ievērojot šajā valstī noteikto kārtību.
Pirms lēmuma pieņemšanas par personas atzīšanu par viesģimeni, bāriņtiesa veic ģimenes izpēti, kā arī apseko laulāto vai personas materiālos un sadzīves apstākļus, pieprasa no ģimenes ārsta, kuras aprūpē laulātie vai persona atrodas vismaz sešus mēnešus, atzinumu par laulāto vai personas veselības stāvokli, pieprasa psihiatra un narkologa atzinumus par laulāto vai personas veselības stāvokli.
Tāpat nepieciešamības gadījumā bāriņtiesa nosūta laulātos vai personu pie psihologa atzinuma saņemšanai par laulāto vai personas piemērotību viesģimenes statusa iegūšanai, pieprasa informāciju par Sodu reģistrā iekļautajām ziņām attiecībā uz laulātajiem vai personu.
Bāriņtiesas lēmums par laulāto vai personas atzīšanu par viesģimeni ir spēkā vienu gadu.
Likuma grozījumi drīzumā tiks virzīti izskatīšanai valdībā. Tie būs jāpieņem Saeimā.
Kā ziņots, jautājums par uzticības personu regulējumu aktualizējās, atklātībā nākot faktam, kad kāds vīrietis seksuāli izmantojis vairākus nepilngadīgus zēnus. Daļa ir Aizkraukles rajona bērnunama iemītnieki, citi nepilngadīgie dzīvo Aizkraukles rajonā un Rīgā.
Policija turpina izmeklēšanu, vīrietim piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums, uzzināja Aizkraukles policijā.
Kā ziņots, vīrietis, noformējot nepieciešamos dokumentus, kļuvis par uzticības personu. Viņš regulāri viesojies bērnunamā, vedis zēniem dāvanas un našķus, tikuši rīkoti arī pikniki.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
