'Parex' izmeklēšanas komisijas pirmajā sēdē vadītāju neievēl; sēde 'iestrēgst'

Komisijā koalīciju pārstāv četri deputāti, bet opozīciju – seši, taču pirmajā sēdē nepiedalījās komisijas loceklis Andris Bērziņš (Vidzeme, ZZS), līdz ar to koalīcijas un opozīcijas balsis bija sadalījušās trīs pret seši.

Komisijas priekšsēdētāja amatam tika izvirzīts tikai Igors Pimenovs (SC), kuru izvirzīja viņa frakcijas kolēģis Jānis Ādamsons.

Komisijas deputāts Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) aicināja Pimenovu sniegt savu redzējumu par komisijas darbu un šo aicinājumu atbalstīja arī Jānis Reirs (V). Pimenovs skaidroja, ka komisijas darbā negrasās visu "reducēt tikai uz restrukturizāciju, tās ir tikai odziņas, bet es gribu tikt līdz saknei ["Parex bankas" pārņemšanai]".

Rasnačs arī vaicāja, vai Pimenovs var garantēt, ka viņš, vadot komisiju, neaizstāvēs bijušo "Parex" akcionāru Valērija Kargina un Viktora Krasovicka intereses, jo Pimenova pārstāvētā apvienība SC iepriekš iesniedza bijušajiem akcionāriem izdevīgus Kredītiestāžu likuma grozījumus, kurus gan parlaments noraidīja. Pimenovs atbildēja, ka nevar iedomāties, kādā veidā viņš varētu iesniegt tik stingras garantijas, bet mutiski apliecināja, ka nekādu spiedienu neviens no esošajiem vai bijušajiem "Parex" akcionāriem uz viņu nav izdarījis.

Lai gan Pimenovs bija vienīgas kandidāts uz komisijas vadītāja amatu un šajā gadījumā deputāti varēja vienoties par komisijas priekšsēdētāju balsot atklāti, Jānis Vucāns (ZZS) pieprasīja aizklāto balsojumu, jo lēmums esot "politiski jūtīgs". Komisija viņa lūgumu apmierināja.

Neilgi pirms balsošanas Māris Kučinskis (PLL) sēdi atstāja, līdz ar to no balsošanas urnas sēdes vadītājs, Saeimas sekretārs Kārlis Šadurskis (V) izņēma astoņas vēlēšanu zīmes, kurās balsis sadalījās vienādi – četras "par" un četras "pret" Pimenovu. Saskaņā ar Kārtības rulli deputātiem šādā situācijā bija jābalso vēlreiz, bet arī otro reizi rezultāts bija identisks.

Deputāti nolēma, ka ceturtdien turpināt sēdi vairs nav jēgas, un sēde jāpārceļ uz citu dienu, bet par konkrētu datumu nevienojās. Saskaņā ar Kārtības Rulli komisijas pirmo sēdi līdz priekšsēdētāja ievēlēšanai vada Saeimas sekretārs, un par komisijas sēdes turpināšanu viņš solīja izlemt pēc konsultācijām ar visiem deputātiem.

Jau ziņots, ka Saeima ceturtdien ievēlēja AS "Parex banka" pārņemšanas un restrukturizācijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļus, no katras frakcijas apstiprinot tajā divus deputātus. Sākotnējais komisijas darba termiņš būs trīs mēneši, ko vēlāk pēc pieprasījuma Saeima ar balsojumu varēs pagarināt.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijā "sakarā ar iespējamām pretlikumīgām darbībām "Parex" pārņemšanas un restrukturizācijas procesā" darbosies desmit deputāti. No "Saskaņas centra" komisijā darbosies Jānis Ādamsons un Igors Pimenovs, no VL-TB/LNNK - Dzintars Rasnačs un Imants Parādnieks, no "Par labu Latviju" (PLL) – Māris Kučinskis un Andris Šķēle. Savukārt no valdošās koalīcijas komisijā darbosies "Vienotības" pārstāvji Aleksejs Loskutovs un Jānis Reirs un Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) deputāti Andris Bērziņš (Vidzeme) un Jānis Vucāns.

Komisijas vadītāja amatam neoficiāli minēti divi kandidāti, un labas izredzes šajā amatā nonākt ir Pimenovam, jo par atbalstu viņam, nevis Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājam Reiram varētu nosliekties nacionālās apvienības VL-TB/LNNK pārstāvji komisijā.

Priekšlikumu veidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju izteica SC. Iepriekš SC deputāti Satversmes tiesā apstrīdēja vairākas Kredītiestāžu likuma normas, kas regulē kredītiestādes pareju no vieniem īpašniekiem pie citiem. SC uzskata, ka šīs normas ļauj neievērot banku kreditoru interešu aizsardzību. Kredītiestāžu likuma normas attiecas uz valsts 2008.gadā pārņemto un nu jau sadalīto "Parex banku", kuras bijušajiem īpašniekiem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim bankā palikuši vairāku miljonu latu noguldījumi subordinētajā kapitālā. Šie ieguldījumi paliks tā dēvētajā "Parex" sliktajā daļā, nevis jaundibinātajā "Citadele" bankā, kuru valsts plāno pārdot. "Parex" sliktās daļas liktenis aizvien nav skaidrs, zināms tikai, ka tās uzdevums ir atgūt pēc iespējas vairāk "slikto" kredītu.