Frakcijām savi pārstāvji pēc opozīcijas frakciju "Saskaņas centrs" (SC), "Par labu Latviju" (PLL) un VL-TB/LNNK deputātu iniciatīvas rosinātajā izmeklēšanas komisijā būs jāizvirza līdz ceturtdienai.
"Vienotības" frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis sākotnēji rosināja darbam komisijā virzīt tikai pa vienam pārstāvim no katras frakcijas, tomēr opozīcijas deputāti norādīja, ka komisijas ierindas locekļi atalgojumu par dalību komisijas sēdēs nesaņems, turklāt, diviem cilvēkiem neierodoties, varēs "noraut" kvorumu, tāpēc lietderīgāk būtu katrai frakcijai deleģēt divus pārstāvjus. Par šādu variantu nobalsoja arī klātesošo vairākums.
Tā kā iesniedzēji neprasīja noteikt komisijas darbam konkrētu termiņu, saskaņā ar likumu tas būs trīs mēneši, pēc kuriem komisijai jānāk klajā ar ziņojumu, tomēr pēc komisijas motivēta lūgumu šo termiņu varēs pagarināt, kā tas praksē parasti arī notiek.
SC frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins jau sēdes laikā paziņoja, ka frakcija darbam frakcijā deleģēs Ņikitu Ņikifirovu un Igoru Pimenovu.
Jau vēstīts, ka pagājušajā ceturtdienā Saeima atbalstīja opozīcijas deputātu lūgumu veidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju par iespējamām pretlikumīgām darbībām AS "Parex banka" pārņemšanas un restrukturizācijas procesā.
Iepriekš SC deputāti ST apstrīdēja vairākas Kredītiestāžu likuma normas, kas regulē kredītiestādes pareju no vieniem īpašniekiem pie citiem. SC uzskata, ka šīs normas ļauj neievērot banku kreditoru interešu aizsardzību. Deputāti uzskata, ka vairāki Kredītiestāžu likumā ieviestie panti ir antikonstitucionāli un vienīgais izskaidrojums tam ir steiga, kādā šie likuma labojumi 2009. gadā tika pieņemti.
Kredītiestāžu likuma normas attiecas uz valsts 2008.gadā pārņemto un nu jau sadalīto "Parex banku", kuras bijušajiem īpašniekiem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim bankā palikuši vairāku miljonu latu noguldījumi subordinētajā kapitālā. Šie ieguldījumi paliks tā dēvētajā "Parex" sliktajā daļā, nevis jaundibinātajā "Citadele" bankā, kuru valsts plāno pārdot. "Parex" sliktās daļas liktenis aizvien nav skaidrs, zināms tikai, ka tās uzdevums ir atgūt pēc iespējas vairāk "slikto" kredītu.
SC iepriekš rosināja grozīt Kredītiestāžu likumu, prasot kredītiestādes pārejas gadījumā sniegt FKTK gan nodevēja, gan ieguvēja trīs gadu darbības plānu. FKTK pret grozījumiem iebilda, bet Finanšu ministrija pauda bažas, ka tie apdraudēs "Parex" sadalīšanu. SC noliedza grozījumu virzīšanu bankas bijušo īpašnieku interesēs, skaidrojot, ka vēlas vien panākt skaidrību un atklātību šajā procesā.