Parlamentārās izmeklēšanas komisija prasa Ģenerālprokuratūru pārbaudīt bankas 'Citadele' pārdošanu
Foto: LETA

Parlamentārās izmeklēšanas komisija, kas pēta AS "Citadele banka" ("Citadele") pārdošanu, vērsusies Ģenerālprokuratūrā, lūdzot sākt pārbaudi un kriminālprocesus, vēsta laikraksts "Diena".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Runa esot par četriem punktiem, no kuriem trīs attiecoties uz premjerministri Laimdotu Straujumu (V), liecina laikraksta rīcībā esošā informācija par slepeno iesniegumu.

Divas epizodes saistītas ar valdības 2014.gada 29.jūlija slēgto sēdi, kurā ministri aiz slēgtām durvīm izšķīrās sašaurināt iespējamo bankas pircēju loku, kas liedza kaut teorētisku iespēju cīnīties par augstāku pārdošanas cenu, un turpināt sarunas tikai ar vienu investoru "Ripplewood", atsijājot divus citus investorus AS "Latvijas balzams" īpašnieka Jurija Šeflera "SPI Group" un Krievijas pilsonim Grigorijam Guseļņikovam piederošo "Norvik banku".

Tā kā izmeklēšanas komisiju vada bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris (NSL), uz sešām lappusēm izklāstītās aizdomas esot juridiski noslīpētas un balstītas faktos, ko tie komisijas locekļi, kam ir pielaide valsts noslēpumam, atklājuši, strādājot ar noslepenotiem valdības dokumentiem, aiz slēgtām durvīm noklaušinot ministrus un ierēdņus, kā arī noklausoties vairākas stundas garos valdības slēgto sēžu audioierakstus.

Pirmā epizode, par ko lūgts sākt kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 318. un 272. panta, saistīta ar aizdomām, ka Valsts kancelejas (VK) amatpersonas, iespējams, pildot prettiesiskus norādījumus, ir veikušas manipulācijas ar minētās valdības 29. jūlija sēdes audioierakstu, lai slēptu būtisku informāciju par bankas pārdošanas gaitu. Atklājies, ka nav iespējams droši pierādīt, kā un ar kādu argumentāciju ministri pieņēmuši 74,7 miljonus eiro vērto lēmumu, jo izšķirošajā brīdī ieraksts pārtraukts un nav atjaunots.

Izšķirošās valdības sēdes audioieraksts ticis pārtraukts pašā nozīmīgākajā lēmuma pieņemšanas brīdī, kad notiek ministru balsojums par tālākajiem bankas "Citadele" akciju pārdošanas scenārijiem, brīdī, kad valdība apspriedusies stundu 27 minūtes un 39 sekundes, bet atjaunojas pēc nenosakāma laika jau mirklī, kad sēde tuvojas noslēgumam. Kūtra komisijai tas ļāvis izvirzīt nopietnu apsūdzību, ka valdības sēdes audioieraksts "apzināti montēts". Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V), kurš vadīja šo valdības sēdi, apgalvo, ka "nekādu rīkojumu neveikt ierakstu nebija", bet to, vai kas ticis montēts, nevarot komentēt.

Ministru kabineta (MK) 29. jūlija sēdes noslepenotajā protokolā, ko parlamentārās izmeklēšanas komisijai sākotnēji izsniegusi par "Citadeles" pārdošanu atbildīgā Ekonomikas ministrija, ierakstīts, ka lēmums turpināt sarunas ar trim bankas iespējamiem pircējiem, nepaturot ekskluzīvas priekšrocības tikai amerikāņu investoram, ticis noraidīts, jo ministru balsis sadalījušās četri pret četri. Saskaņā ar Ministru kabineta Kārtības rulli, ja balsis sadalās vienādi, izšķirošā ir sēdes vadītāja balss, un ārlietu ministrs Rinkēvičs, kurš tobrīd vadīja sēdi, bija starp četriem ministriem, kuri neatbalstīja sarunu turpināšanu ar plašu investoru loku.

Tomēr, kā, noklausoties nepilnīgo sēdes audioierakstu, secinājusi izmeklēšanas komisija, "dzirdams, ka sēdes vadītājs ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs pasludina balsojuma rezultātu: "par" 4, "atturas" 3 (lēmums pieņemts), bet tajā brīdī nezināmu iemeslu dēļ sēdes audioieraksts apraujas. Rinkēvičs "Dienai" skaidro, ka, mutiski saucot balsu sadalījumu, nav pieskaitījis pats savu balsi, "jo likās, ka to fiksē automātiski", turklāt "neviens no Ministru kabineta locekļiem nav apšaubījis protokolā ierakstīto balsojuma rezultātu".

Vairāki "Dienas" avoti, kas 2014.gada 29.jūlijā bija klāt lēmuma pieņemšanā valdībā, norādījuši uz aizdomīgajiem apstākļiem, kādos ministri pēkšņi mazāk nekā stundas laikā mainīja lēmumu. Kad ministri aiz slēgtām durvīm nav spējuši pieņemt lēmumu ar pārliecinošu balsu vairākumu, Rinkēvičs izsludinājis nelielu pārtraukumu.

Aptuveni uz 10-15 minūtēm ministri pametuši Ministru kabineta Mazo zāli. Tobrīd ministriem pieejami kļuvuši arī mobilie telefoni, kurus slepenības interesēs jāatstāj pie Mazās zāles durvīm. "Sākās burbuļošana," neoficiālā sarunā ar Dienu atceras viens no klāt bijušajiem, kuram iekritis atmiņā, ka, piemēram, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) izmantojis iespēju kādam piezvanīt. Tieši šīs 10-15 minūtes līdz brīdim, kad ministri atkal nolika savus tālruņus un devās iekšā no ārpasaules noslēgtajā Mazajā zālē, bija brīdis, kad teorētiski kāds no ārpuses varēja ietekmēt lēmumu par labu vienam investoram. Pēc pauzes Mazajā zālē atgriezās tikai ministri.

"Visus izdzina ārā, valsts sekretārus, drošības dienestus, tehniskos darbiniekus. Var saprast - viņi redzēja, ka buksē, un gribēja atklāti izrunāties," notikušo atceras viens no tiem, kurš palika aiz durvīm. Pēc ne pārāk garām diskusijām ministri iznākuši ar diametrāli pretēju lēmumu - sarunas turpināt ekskluzīvi ar "Ripplewood". Vairāki ministri mazāk nekā stundas laikā savu pozīciju bija mainījuši.

Otra epizode, par ko parlamentārā izmeklēšanas komisija ģenerālprokuroram lūdz sākt kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 327. un 272. panta, saistīta ar aizdomām, ka Valsts kancelejas amatpersonas, iespējams, pildot prettiesiskus norādījumus, ir veikušas dienesta viltojumu minētās valdības sēdes protokolā, ar roku veicot labojumu, ka citas klāt bijušās personas nav piedalījušās lēmuma par banku "Citadele" izskatīšanā.

Aizdomas saistītas ar to, ka premjere, lai gan atzina iespējamu interešu konfliktu, jo viņas dēls Ģirts Straujums strādā vadošā amatā vienā no Citadeles potenciālajiem pircējiem - "Norvik bankā", tomēr varētu būt piedalījusies lēmuma ietekmēšanā.

"Saeimas komisija ir tiesīga rīkoties, kā vēlas, Ministru prezidente ir rīkojusies tikai un vienīgi valsts labā un neko prettiesisku nav darījusi," "Dienai" Straujumas komentāru sniedza viņas pārstāve Aiva Rozenberga.

Vairākas esošās un bijušās amatpersonas, kas bija klāt lēmuma pieņemšanā, un starp tām ir arī personas, kas ir kritiski noskaņotas pret lēmumu un tā pieņemšanas procedūru, tomēr laikrakstam apgalvojušas, ka Straujuma lēmumu pieņemšanā par "Citadeli" tiešām nav piedalījusies, valdības sēdes vadīšanu uzticot kādam no ministriem. Vienlaikus vairāki pauduši kritiku par to, ka Straujuma tomēr palikusi valdības sēžu zālē un klausījusies diskusijas, kas interešu konflikta situācijā teorētiski dotu iespēju vienam pretendentam uzzināt par valdības taktiku.

Piemēram, Valdis Dombrovskis (V), kad valdība lēmusi par "Hipotēku bankas" sadalīšanu, ne tikai sevi atstatījis no lēmuma pieņemšanas, bet arī pametis valdības sēžu zāli. Oficiālus komentārus šīs personas par valdības sēžu gaitu, kurās tika izlemts, kam un ar kādiem nosacījumiem pārdot "Citadeli", vēl aizvien nesniedz, jo lēmumi arī pēc darījuma noslēgšanas formāli nav atslepenoti.

Kā ziņots, Kūtris jau agrāk pavēstīja, ka Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisija lūgs prokuratūru pārbaudīt komisijai sniegtos faktus par "Citadeles" pārdošanas darījumu.

Kūtris stāstīja, ka komisijas sēdēs uzklausītās personas sniegušas dažādu informāciju, piemēram, paustas bažas par iespējamu spiedienu uz Straujumu.

Kā ziņots, 20.aprīlī Privatizācijas aģentūra pabeidza bankas "Citadele" akciju pārdošanas darījumu, līdz ar to "Ripplewood" un 12 starptautisku investoru grupa kļuva par bankas "Citadele" akcionāriem. Par akcijām investori samaksājuši 74,7 miljonus eiro.

Bankas akcionāru vidū līdzās "Ripplewood" ir tādi pazīstami investori kā Volkers un bijušais Pasaules Bankas prezidents Džeims Volfensons. Bankas akcionāru vidū ir arī viens no lielākajiem hedžfondiem pasaulē "Baupost Group", kas pārvalda respektablu institucionālo un privāto investoru kapitālu. Kā jau iepriekš ziņots, "Ripplewood" piederēs 22,4% bankas akciju, bet pārējiem investoriem 52,6% bankas akciju. Investori ir apliecinājuši ilgtermiņa attīstības plānus.

"Citadeles" grupa pērn sasniedza lielāko peļņu savas līdzšinējās darbības laikā - 2014.gadu grupa noslēgusi ar 32,4 miljonu eiro revidēto peļņu, kas ir par 138% vairāk nekā 2013.gadā. Savukārt banka "Citadele" gadu noslēgusi ar revidēto peļņu 29,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 91% vairāk nekā 2013.gadā, informēja "Citadeles" pārstāve Ieva Prauliņa.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Citadele Edgars Rinkēvičs Ekonomikas ministrija Gunārs Kūtris Hipotēku banka Jānis Dūklavs Krievija Privatizācijas aģentūra Saeima Satversmes tiesa Valdis Dombrovskis Valsts kanceleja
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form