Foto: Shutterstock
Tradicionālajās kristīgajās konfesijās sievietes kalpošanā draudzēs dažādos posteņos bijušas iesaistītas jau izsenis. Daudzas no viņām ieguvušas labu izglītību, kļuvušas par pasaulē atzītām filozofēm un teoloģēm, ieņēmušas un ieņem vadošus amatus arī ar konfesijām saistītās organizācijās, kā arī strādā kā mācībspēki dažādās izglītības iestādēs. Sievietes tikušas atzītas par goda doktorēm un izpelnījušās cieņu, atzinību, kā arī augstu novērtējumu ne tikai konkrētajā zinātnes laukā, bet arī no to reliģisko organizāciju puses, kas joprojām saglabā savu stingro noraidošo nostāju attiecībā uz sieviešu ordināciju mācītāju amatā.

Pirms dažām dienām par Latvijas Universitātes (LU) jauno teologu un reliģiju pētnieku kalves - Teoloģijas fakultātes - dekāni ievēlēta šīs fakultātes asociētā profesore Dace Balode. LU oficiālajā paziņojumā par viņas iecelšanu norāda, ka Balode ir pirmā dekāne, kas nav ordinēts garīdznieks, kā arī pirmā sieviete, kurai uzticēts vadīt Teoloģijas fakultāti. 

Portāls "Delfi" piedāvā uzzināt, kuras ar akadēmisko izglītību un Kristus vēsts sludināšanu saistītas institūcijas un draudzes Latvijā vada un kurās mācītājas sievietes. 


Foto: LETA

Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes Domes sēdē par jauno dekāni ievēlēta Dace Balode dr. phil. (theol.). Viņa amatā nomainīs līdzšinējo dekānu asociēto profesoru un mācītāju Ralfu Kokinu (dr.theol.), kurš bijis šīs fakultātes dekāns divus termiņus - kopš 2007.gada.

Balode bija vienīgā kandidāte uz dekāna amatu, liecina LU sniegtā informācija. Balode ir asociētā profesore bibliskajā teoloģijā, LZP eksperte teoloģijas un reliģiju zinātnes jomā.

Teoloģijas fakultātē viņa ir Teoloģijas un reliģiju zinātnes bakalaura programmas direktore un šobrīd ir arī Teoloģijas un reliģiju zinātnes promocijas padomes priekšsēdētāja.

Fakultātē Balode docē kursus Jaunajā Derībā un Bībeles teoloģijā, un šī tematika parādās arī viņas publikācijās - viens no nozīmīgākajiem Balodes darbiem ir monogrāfija "Gottesdienst in Korinth" ("Dievkalpojums Korintā"; Frankfurt am Main: Peter Lang, 2011), viņa ir arī viena no Toma evaņģēlija tulkotājām.

Vienlīdz nozīmīga Balodes zinātniskās pētniecības lauka daļa ir sievietes vieta kristietībā - viņa aktīvi darbojas arī Latvijas Luterāņu sieviešu teoloģu apvienībā.

Balode būs pirmā Teoloģijas fakultātes dekāne, kas nav ordinēta garīdzniece.

Balode uzsver, ka Teoloģijas fakultātes turpmākajā attīstības plānā jāņem vērā teoloģiskās izglītības attīstības tendences Eiropā, kur blakus klasiskām teoloģijas studijām arvien vairāk attīstās reliģijpētniecība, aptverot studijas par dažādām reliģiskām tradīcijām, kā arī reliģijas un dažādu nozaru, un sabiedrības norišu mijiedarbību.

Atbilstoši lokālajam un starptautiskajam kontekstam studiju programmas arī turpmāk tiks veidotas tā, lai tajās būtu vieta gan klasiskiem kristīgās teoloģijas, gan reliģijpētniecības priekšmetiem, iespējams, veidojot moduļus, kas studējošajiem palīdzēs veidot uzsvarus savās studijās. Tāpat fakultātes turpmākās attīstības plānā uzsvērta zinātniskās pētniecības attīstīšana un paplašināšana un starpdisciplināru pētījumu aktualizācija.

Balodes pilnvaras stāsies spēkā šā gada 6.jūlijā.


Foto: LETA

2014.gada 9.februārī metodistu baznīcā Rīgā mācītājas amatā tika ordinēta Ieva Puriņa (mag.theol.). Viņa bija pirmā luterāņu baznīcā garīgajam darbam Latvijā pēdējos 20 gados ordinētā sieviete. Puriņa kalpo draudzē, kas ir piederīga arhibīskapa Elmāra Ernsta Rozīša vadītajai Latvijas evaņģēliski luteriskajai baznīcai ārpus Latvijas (LELBāL), jo Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB), ko vada arhibīskaps Jānis Vanags, sievietes mācītāja amatā neordinē.  

Diakone  Puriņa (dzim. Kļaviņa) ikdienā strādā Aizsardzības ministrijas Atašeju un pārstāvju nodaļā. Praktisko pieredzi mācītājas amatā viņa ieguva, kalpojot no 2005. līdz 2007.gadam Beļģijas Latviešu evaņģēliski luteriskajā draudzē (LELBāL) un Rīgas Evaņģēliskajā draudzē kopš tās dibināšanas 2009.gadā, kur arī aizvietoja draudzes mācītāju.  Viņas kalpošanas vieta ir šī draudze.

Puriņa aktīvi darbojas Latvijas Luterāņu sieviešu teoloģu apvienībā un 2013.gadā pārstāvēja to un LELBāL Pasaules luterāņu federācijas organizētā konferencē par sieviešu ieguldījumu Reformācijas kustībā un dzimumu taisnīguma jautājumiem baznīcas struktūrās un plašākā sabiedrībā.

Puriņa absolvējusi LU Teoloģijas fakultāti, kur ieguvusi maģistra grādu. Studiju laikā vienu gadu saņēmusi stipendiju no LELBāL, lai ASV Čikāgā sakārtotu Latvijas baznīcas vēsturnieka Edgara Ķiploka arhīvu. Tieši tur viņa savākusi materiālu savam maģistra darbam par latviešu evaņģēliski luterisko baznīcu Amerikā laikā no1892.gada līdz 1985.gadam. Trīs gadus Puriņa bija komandēta darbam Latvijas pārstāvniecības NATO aizsardzības nodaļā Briselē un šajā laikā viņa piedalījusies latviešu luterāņu baznīcas Vācijas apgabala mācītāju konferencē. Tur viņa tikusi eksaminēta un 2005.gada sākumā tikusi ordinēta par diakoni jeb palīgmācītāju. 2005.gadā laulājusies un viņas ģimenē aug divi bērni.

Vaicāta, kādām īpašībām jābūt, lai cilvēks varētu kļūt par mācītāju, Puriņa savulaik "Latvijas Avīzei" atbildējusi, sakot, ka "ir jābūt Kristus mīlestībai, kuru dot tālāk. Jābūt iekšējam pārdzīvojumam, un tad par to varu runāt ar citiem". 


Foto: LETA

Jūrmalā izvietotās SIA "Latvijas kristīgā akadēmija" rektore, profesore un vienīgā īpašniece ir Skaidrīte Gūtmane, kura to veidojusi kopā ar vīru - bijušo Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) mācītāju Gunti Dišleru.

Akadēmijas mājas lapā teikts, ka kopš 2006.gada augstskola strādā ar Latvijas Pareizticīgās baznīcas metropolīta Aleksandra svētību. Viņam arī 2007.gadā piešķirts akadēmijas Goda doktora grāds. Iepriekš kristīgā akadēmija bija luteriskās baznīcas paspārnē esoša mācību iestāde.

No medijos pieejamās informācijas izriet, ka Gūtmane savulaik strādājusi Latvijas Universitātē, no kuras atlaista, pēc pašas intervijā laikrakstam "Diena" pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū teiktā, par tolaik valdošajai ideoloģijai pretēju uzskatu paušanu.

Laikraksta "Diena" aptaujātie Gūtmanes kolēģi gan izteikušies, ka atlaišanas iemesli bijuši citi, tos saistot ar viņas konfliktiem ar fakultāšu vadību. Pati Gūtmane šos apgalvojumus noliegusi.

Gūtmane savulaik laikrakstam atzinusi, ka ir bijusi "ļoti liels autsaiders arī visai iepriekšējās sistēmas ideoloģijai. Biju teicamniece, bet nesaņēmu stipendiju tādēļ, ka nebiju komjaunatnē un ticēju Dievam. Es studentus mācīju būt brīviem. Kad bija Brežņeva bēres, es teicu: "Jūs esat mani studenti, un, ja jūs stāvēsiet un tēlosiet līdzjūtību, kaut arī jums ir pilnīga vienaldzība, tad es jūs nevaru atzīt par saviem studentiem.""

Kā liecina informācija augstskolas mājas lapā, Latvijas Universitātes Starpaugstskolu profesoru padome 2013.gada 23.aprīlī ievēlējusi Gūtmani par profesori, kā izcilu novērtējot viņas veikumu zinātniskajā pētniecībā un augstskolas koncepcijas izveidē, kā arī zinātniskās publikācijas un starptautisko projektu vadību.

Pēc Uzņēmumu reģistrā pieejamās informācijas, viņas vadītā akadēmija 2013.gadā apgrozījusi vairāk nekā 68 000 eiro, taču gadu noslēgusi ar 11 000 eiro zaudējumiem.  


Foto: Ojārs Jansons

2014.gada vasarā par Romas katoļu baznīcas augstskolas - Laterāna Pontifikālās universitātes Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta (RARZI) direktori šīs universitātes lielkanclers kardināls Agostino Vallini nominēja asociēto profesori Žaneti Narkēviču (dr.phil.).

Narkēviča par šī institūta direktori apstiprināta uz laiku no 2014. līdz 2019.gadam. Saskaņā ar RARZI statūtiem, kurus apstiprina Katoliskās Izglītības kongregācija Vatikānā, direktora nominēšana var notikt, ja kandidātam pozitīvu vērtējumu dod Laterāna Pontifikālās universitātes Teoloģijas fakultāte.

Kā liecina informācija Rīgas arhidiecēzes portālā "katolis.lv", Narkēviča studējusi Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā, Latvijas Universitātes (LU) Vēstures un filozofijas fakultātē, kur ieguvusi maģistra grādu, un LU Filozofijas un Socioloģijas institūtā. 2009.gadā kļuvusi par filozofijas doktori, aizstāvot promocijas darbu "Iztēle un valodas jaunrade Pola Rikēra filosofijā". Kopš 2006.gada Narkēviča ir RARZI docente, kur pasniedz filozofijas vēsturi, ētiku, filozofisko antropoloģiju. Paralēli darbam RARZI Narkēviča pasniedz filozofijas vēsturi Rīgas Dizaina un mākslas koledžā, kā arī ir mākslas vingrošanas trenere-horeogrāfe Juglas sporta skolā, Rīgas vingrošanas skolā. 

Intervijā Latvijas Romas katoļu baznīcas Informācijas centram viņa kā ieceres, pie kurām augstskola strādā, norāda, ka kopā ar Rīgas teoloģijas institūtu RARZI atsaucies Latvijas bīskapu aicinājumam svinēt "Terra Mariana" 800 gadu jubileju, proti, svētkus, kuri liek atcerēties, ka mūsu zeme, bijusī Livonija, ir veltīta Dievmātei. Arī Laterāna Pontifikālajā universitātē šogad tiek svinēti 800 gadi, kopš Laterāna vispārējā koncilā pāvests Inocents III oficiāli pasludināja Livoniju par Jaunavai Marijai veltītu zemi - Terra Mariana.

"Varbūt Latvijas neatkarība nav nejauša lietu sakritība? Tā ir izlūgta, tā ir Dievmātes dāvana mūsu zemei... Daudzi taču nemaz necerēja uz Latvijas neatkarību. Šī brīža politiskais konteksts mums liek atcerēties, ka grūtos saspīlējuma brīžos mums ir, pie kā vērsties. Visi kristieši Mariju atzīst par Kristus māti. Tāpat kā katoļiem viņiem varētu būt saprotama Dievmātes godināšana. Domāju, ka Latvijā gan luterāņiem, gan citu konfesiju pārstāvjiem ir skaidrs, ka katoļi nepielūdz Dievmāti kā kādu dievību, bet viņu godina kā Pestītāja māti un caur viņas aizbildniecību vēršas pie Kunga," intervijā atzīst Narkēviča.


Foto: Rīgas Kristus evaņģēliski luteriskā draudze/Andrejs Cīrulis

Pirmā sieviete bīskape Lielbritānijas luterāņu baznīcas vēsturē ir latviete Jāna Jēruma-Grīnberga, kura pēc pensionēšanās no Londonas pārcēlusies uz Staiceli un kalpo kā kapelāne Rīgā.

Jēruma-Grīnberga dzimusi Londonā, augusi latviešu ģimenē. Viņas tēvs ir komponists un diriģents Alberts Jērums, māte - Lauma, dzimusi Grigora, Kristus draudzes dibinātāja meita, liecina informācija Rīgas Kristus evaņģēliski luteriskās draudzes mājas lapā.

Viņa vispirms studējusi bioķīmiju Londonas universitātē, pēc tam beigusi māsu skolu un strādājusi gan reanimācijā, gan ģimenes ārsta praksē, bet pēc tam - 1993.gadā - viņa iestājās Oukhilas koledžas Pastorālās teoloģijas kursā. Nolikusi eksāmenu gan pie Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas Eksaminācijas komisijas, gan arī pie toreizējā Teoloģijas fakultātes dekāna, profesora Viļa Vārsberga. Pēc ordinācijas, 1997.rudenī, strādājusi vispirms Londonas latviešu evaņģēliski luteriskajā draudzē, vēlāk Lielbritānijas luterāņu baznīcas Sv. Annas un Agneses draudzē, reizē arī veicot prāvesta pienākumus. 2008.gadā ievēlēta par Lielbritānijas luterāņu baznīcas bīskapi, tā kļūstot par pirmo bīskapi sievieti Anglijas vēsturē. Konsekrēta 2009.gada 17.janvārī.

Jāna ir arī Anglikāņu - luterāņu biedrības moderātore un Lielbritānijas luterāņu padomes valdes locekle.

Draudzes mājas lapā publicētajā intervijā ar Jērmumu-Grīnbergu un Juri Cālīti, kurš luterānismu nodēvē "par vienu vīriešu pasauli", bīskape atzīst, ka attiecībā uz mācītājiem vīriešiem un mācītājām sievietēm "jārunā par Reformāciju. Līdz ar Reformāciju mācītājām sievietēm tika dota brīvība iziet pasaulē, bet tika atņemta iespēja piedalīties Marijas kultā, kas tomēr deva vaļu sievišķīgākām ticības izpausmēm. Protams, ka viduslaiku Marijas dievināšana nebūtu mums pieņemama, bet tas tiešām daļēji veicināja ticības vīrišķošanu". 

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!