Koalīcijas partijas ir apņēmības pilnas vairs ilgi nevilcināties ar Pilsonības likuma grozījumiem un drīzumā virzīt tos apstiprināšanai Saeimā.
Pilsonības likuma grozījumus šonedēļ izskatīs koalīcijas partiju frakcijās un nākamnedēļ vēlreiz izvērtēs koalīcijas sadarbības padomē. Tad jau drīzumā likuma grozījumus paredzēts iesniegt skatīšanai Saeimas plenārsēdē otrajā lasījumā, pirmdien žurnālistiem sacīja premjera pienākumu izpildītāja Ilze Viņķele (V).
Arī tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (NA) portālam "Delfi" teica, ka Pilsonības likums ir jūtīgs un politiskajiem spēkiem tas ir bijis strīdu objekts, taču būtiskākajos jautājumos politiķiem ir izdevies vienoties.
"Būsim objektīvi, pilsonības likums ir ļoti jūtīgs, ja tā varētu teikt, un katram politiskajam spēkam ir sava interese. Mēs esam vienisprātis par dubultpilsonības [piešķiršanas ārvalstīs dzīvojošajiem latviešiem] jautājumu,kas, manuprāt, ir tas galvenais," teica Bērziņš.
Savukārt deputāte Inese Lībiņa-Egnere (RP) žurnālistiem pastāstīja, ka irpanākta politiska vienošanās, ka, reģistrējot bērnu, vecāki - nepilsoņi varētuizvēlēties, vai reģistrēt jaundzimušo kā pilsoni vai nepilsoni.
"No apakškomisijas viedokļa grozījumiem ir atbalsts, ir bijuši dažādipolitiski strīdi un ir panākti kompromisi. Es ļoti ceru, ka šobrīd netikssperti soļi atpakaļ un nekādas atkāpšanās pēc partejiskās piederības jau piepieņemtiem lēmumiem. Ir jāvirzās uz priekšu," sacīja Lībiņa-Egnere.
Bērziņš pieļāva, ka Brazīlijā, Austrālijā un citviet ārpus ES un NATOdzīvojošajiem etniskajiem latviešiem pilsonību varētu piešķirt, noslēdzot aršīm valstīm starpvalstu līgumus, par ko būtu jālemj Ministru kabinetam. Vai arīšīs personas varētu iegūt pilsonību, pierādot savas latviešu valodas zināšanasun attiecīgajā valstī nokārtojot pilsonības eksāmenu, pastāstīja ministrs.
Sagatavotie grozījumi arī paredz, ka Latvijas pilsoņi varēs kļūt pardubultpilsoņiem, ja dzīvo Latvijai vēstures, kultūras un ekonomikas ziņā tuvāsvalstīs, piemēram, Eiropas Savienības, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas(EBTA) valstīs, līdz ar to Latvijas pilsonību varēs saglabāt arī tie latvieši,kas šo gadu laikā ieguvuši Šveices pilsonību.
Likumprojektā arī plānots atvieglot kārtību, kādā par Latvijas pilsoņiematzīst nepilsoņiem dzimušos bērnus. Reformu partijas (RP) priekšlikumsautomātiski paredzēt pilsonību nepilsoņu bērniem, kuri dzimuši pēc 1991.gada21.augusta, ticis noraidīts, taču plānotie likuma grozījumi paredz, ka turpmākbūs vajadzīga tikai viena vecāka piekrišana. Pašlaik, lai bērnu atzītu parLatvijas pilsoni, ir nepieciešams abu vecāku iesniegums.
Likumprojektā plānots atcelt ierobežojumu iegūt pilsonību ārzemēsdzīvojošiem latviešiem, kuri Latviju pametuši, glābdamies no okupācijas režīma,un kuri nebija paspējuši atgūt Latvijas pilsonību līdz noteiktajam termiņam –pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidum. Pēc likuma izmaiņām viņi Latvijaspilsonību varēs noformēt neierobežotā laika periodā, saglabājot iespēju iegūtdubultpilsonību.
Katram etniskajiem latvietim un līvam visā pasaulē būs tiesības uz Latvijaspilsonības iegūšanu, tostarp tiek akceptēta viņiem dubultās pilsonības iespēja,taču abos gadījumos būs jāapliecina latviešu valodas prasme.
Latviešu valodas prasmes pārbaude nebūs jākārto Latvijā dzīvojošām personām,kuras ieguvušas pamatizglītību latviešu valodā, apgūstot latviešu valodā vairāknekā pusi no pamatizglītības mācību programmas. Pašlaik no šīs pārbaudes tikaatbrīvoti tikai vispārizglītojošo skolu, tad turpmāk - arī profesionālo vidējoizglītību latviešu valodā ieguvušie absolventi.
Likumprojektā paredzēts iekļaut stingrāku normu par pilsonības nepiešķiršanupersonām, kuras ar savu uzvedību vai darbībām rada draudus valsts drošībai,sabiedriskai kārtībai vai Latvijas Satversmē nostiprinātām konstitucionālāmvērtībām, līdzīgi kā tas ir citās Eiropas un pasaules valstīs, kas rūpējas parsavu suverenitāti, norādījusi Tieslietu ministrija.
Jau vēstīts, ka pērn gada nogalē 11.Saeimas Juridiskā komisija nolēma turpināt izskatīt iepriekšējāsasaukuma aizsāktos grozījumus Pilsonības likumā. Lai sagatavotu saturiskiapjomīgos likuma grozījumus, komisija nolēma veidot apakškomisiju.
10.Saeimas Juridiskās komisijas sagatavotais likumprojekts piedāvāpaplašināt gadījumu skaitu, kad Latvija pieļauj dubultpilsonību saviempilsoņiem. Likumprojekts nošķir Latvijas trimdinieku pilsonības jautājumu nodubultpilsonības pieļaujamības Latvijas pilsoņiem, kas citas valsts pilsonībudažādu iemeslu dēļ iegūs pēc likumprojekta spēkā stāšanās, skaidrotslikumprojekta anotācijā.