Partijas, draudzes, uzņēmumi – VID publisko 6400 jaunākos minimālās algas maksātājus
Foto: LETA

Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa dibinātā "KPV LV", Liepājas mēra Ulda Seska vadītā "Liepājas partija" ir divas politiskās organizācijas, ko Valsts ieņēmumu dienests (VID) iekļāvis šonedēļ publiskotajā minimālās algas maksātāju sarakstā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Politiķis Kaimiņš savā sociālā tīkla “Facebook” kontā skaidro, ka partijai ir viens darbinieks – grāmatvedis, jo to prasa likums. Grāmatveža algošanai "KPV LV" mēnesī tērē līdz 100 eiro, kurus iemaksā partijas biedri. Grāmatveža uzdevums ir apkopot ziedojumus, lai ik pēc desmit dienām informāciju sniegtu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Līdz ar to partija katru mēnesi būs šajā VID sarakstā, secina politiķis.

Kopumā minimālās algas maksātāju sarakstā par laiku no šā gada 1. līdz 28. februārim ir iekļauti vismaz 6450 uzņēmumi, fiziskas personas, akciju sabiedrības, biedrības un nodibinājumus, reliģiskas organizācijas un draudzes, zemnieku un zvejnieku saimniecības, kā arī citus, Atšķirībā no februāra nogalē publiskotā saraksta, kas tika veidots alfabētiskā secībā, negrupējot personas pēc uzņēmējdarbības vai nodarbošanās formas, marta beigās publiskotais saraksts veidots, to strukturējot.

Marta nogalē publicētajā minimālās algas maksātāju sarakstā iekļautas 4283 sabiedrības ar ierobežotu atbildību, 100 akciju sabiedrības, 176 individuālie uzņēmumi, 354 individuālie komersanti, 730 zvejnieku un zemnieku sabiedrības, 307 fiziskas personas, 74 reliģiskās draudzes un organizācijas, 22 ārvalstu uzņēmumu filiāles Latvijā, 144 kooperatīvās sabiedrības, viens zvērinātu advokātu birojs – "A.P. un Partneri'', viena komandītsabiedrība – "Euro Concord A", piecas pilnsabiedrības, 12 arodorganizācijas un arodbiedrības, kā arī 250 biedrības un nodibinājumi.

Līdz ar jaunākā saraksta publiskošanu iepriekšējā mēnesī publicētais saraksts VID mājas lapā vairs nav pieejams.

Kā vēstīts, februāra nogalē publiskotajā sarakstā VID bija iekļāvis kopumā 2604 uzņēmumus, nevalstiskās organizācijas un dažādu nozaru darbinieku arodorganizācijas un profesionālās organizācijas, luterāņu, katoļu, pareizticīgo un baptistu konfesiju reliģiskās draudzes, individuālos komersantus un individuālos uzņēmumus, kooperatīvās sabiedrības un zemnieku saimniecības, dzīvokļu īpašnieku biedrības, mediju jomas uzņēmumus, kā arī citu nozaru firmas un arī fiziskās personas – darba devējus.

Lai veicinātu komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu saistību izpildi, 26. janvārī spēkā stājas grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas paredz nodrošināt publiski pieejamu informāciju par darba devējiem, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā vai mazāks.

Saskaņā ar "SSE Riga" Ilgtspējīga biznesa centra pētījumu "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.-2016." otru lielāko ēnu ekonomikas īpatsvara daļu Latvijā 2016. gadā joprojām veido "aplokšņu algas" (40,2%), tas ir, algas daļa, kuru uzņēmēji reāli maksā, bet slēpj no valsts.

VID iepriekš norādīja, ka no minētā pētījuma izriet, ka mazāki un jaunāki uzņēmumi proporcionāli vairāk iesaistās ēnu uzņēmējdarbībā nekā lielāki un vecāki uzņēmumi, kas atbilst dzīves liecībai par to, ka uzņēmumi izmanto izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, lai sasniegtu zināmu konkurētspējas slieksni, un ka šī sliekšņa sasniegšana ir būtiska, lai konkurētu attīstītā tirgū.

"Visbeidzot izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un apzinātas rādījumu neuzrādīšanas izplatība Baltijas valstīs ir saistīta ar pieņēmumu par iespēju tikt pieķertam un par sagaidāmo sodu pieķeršanas gadījumā. Tie uzņēmumi, kuru pieņēmums par iespēju tikt pieķertam ir augstāks, sliecas mazāk iesaistīties ēnu uzņēmējdarbībā," skaidroja VID.

Ņemot vērā to, ka saskaņā ar Darba likumu minimālā darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu, darba devēji nereti kā darbinieka oficiālo algu uzrāda valstī noteikto minimālo darba algas apmēru, bet faktiski darbiniekam papildus tiek maksātā atlīdzība, kas netiek oficiāli uzrādīta, proti, "aplokšņu alga".

Vienlaikus VID norādīja, ka informācijas pieejamība par darba devējiem, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmērā vai mazāks, veicinās darba ņēmēju tiesību aizsardzību, dodot tiem iespēju pirms pieteikšanās konkrētajā darbā izvērtēt darba samaksas atšķirības līdzīgos uzņēmumos, tādējādi izvērtējot visus iespējamos riskus, kas saistīti ar iespējamo darba attiecību nodibināšanu.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Artuss Kaimiņš Liepājas partija Valsts ieņēmumu dienests VID
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form