Foto: LETA
"Delfi" iepazinās ar partiju programmām un atklāja, ka tas, ko sola partijas, bieži vien nav pašvaldības kompetencē. Kāpēc jāsola tas, ko nevar izdarīt, – to portālam "Delfi" skaidro sistēmanalītiķe un politoloģe Ieva Bikava.

Izpētot vēlēšanu programmas, "Delfi" atrada virkni politisko spēku solījumu, kas nav pašvaldības kompetencē. Piemēram, partija "Jaunā Saskaņa" savā programmā sola "nodrošināt brīvu iespēju izvēlēties, kādā valodā apgūt izglītību Rīgas skolās un pirmsskolas izglītības iestādēs", taču Izglītības likums nosaka, ka "valsts, pašvaldību un valsts augstskolu izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā", pašvaldība nevar pārrakstīt likumus.

Nacionālā savienība "Taisnīgums" sola, ka, tiekot pie varas, politiskais spēks "aizvāks okupācijas pieminekli no Uzvaras parka". Taču tas ir pretrunā ar 1994. gadā noslēgto vienošanos starp Krieviju un Latviju par "Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību". Tajā atrunāts, ka "Latvijas puse nodrošina memoriālo būvju un karavīru masu apbedījuma vietu sakopšanu, labiekārtošanu un saglabāšanu Latvijas Republikas teritorijā".

Kāpēc partijas sola to, ko pašvaldības nevar veikt? Politoloģe Bikava portālam "Delfi" nosauc trīs iemeslus:

1. Deputāta amata kandidāti nemaz nezina, kādas funkcijas un pienākumi ir pašvaldībām.

2. Deputāti zina pašvaldības funkcijas un iespējas, bet vēlētājus uzskata par muļķīšiem un sola to, kam ir tautas atbalsts un ar ko var "nozvejot" iedzīvotāju balsis.

3. To sarakstu kandidāti, kas šobrīd ir pārstāvēti valdībā un veido Saeimas koalīciju, iespējams, jūtas pārliecināti par savu iekļūšanu Rīgas domē un kopējas koalīcijas izveidi un tic, ka var solīt jebko, un, ja tas nebūs Rīgas domes kompetencē, nav liela bēda – caur koalīciju izvirzīs Saeimā.

Bikava pauda pārliecību, ka no iepriekšminētajiem trim iemesliem dominē pirmais, kā arī aicināja kandidātus un politiskos spēkus tomēr izlasīt likumu "Par pašvaldībām".

Viņa arī atgādināja, ka Latvijas politiskajā vidē viena no problēmām ir populisms: "Ne velti nu jau ir folklorizējies teiciens "Nu kā var nesolīt?". Un te ir jautājums par Latvijas likumdošanu un ievēlētās personas atbildību vēlētāju priekšā."

Bikava norādīja – ir ierasts, ka partijas nevar izpildīt visus dotos solījumus, jo, lai veidotu koalīciju, ir nepieciešami "kompromisi". Lai tos atrastu, vajag no kaut kā atteikties. "Jo plašāka koalīcija, jo vairāk kompromisu," teica politoloģe.

"Jāņem vērā arī tas, ka gan valdības, gan pašvaldības darba kārtību nosaka ne tikai partiju priekšvēlēšanu programmas, bet arī iepriekš neparedzētas ikdienas vajadzības, notikumi valstī un pasaulē. Iespējams, būtu vieglāk izpildīt kādu citu solījumu, ja 2008. gadā nebūtu ekonomiskās krīzes vai šogad pasaulē nebūtu Covid-19 pandēmijas," teica politoloģe.

Aplūkojot to partiju, kas atbilstoši SKDS vai "Factum" reitingiem varētu pārvarēt nepieciešamo robežu iekļūšanai Rīgas pašvaldībā, programmas un solījumus, tās varētu iedalīt divās grupās. Pirmā – jaunie un vēl īsti nenobriedušie politiskie spēki, kas paši un kuru idejas vairāk saistās ar jaunāko paaudzi. Viņi pārstāv tādas idejas kā klimata neitrāla pilsēta, bioloģiskā pārtika un citas.

Otro grupu veido jau nobriedušie un pieredzējušie politiķi, kuri, politoloģes vērtējumā, pārzina gan pašvaldības funkcijas, gan budžeta iespējas, gan iedzīvotāju aktuālās problēmas. "Šie kandidāti nav tik jauni gados, un to idejas ir piezemētākas."

"Delfi" atgādina, sestdien norisinās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, kurās savus kandidātu sarakstus pieteikuši 15 politiskie spēki. Uz iekļūšanu galvaspilsētas pašvaldībā kopumā pretendē 718 kandidāti. Rīgas domē jāievēl 60 deputāti.

Vēlēšanu dienā iecirkņi būs atvērti no pulksten 7 līdz 22.

Rīgas domes vēlēšanās drīkst balsot savā vai jebkurā citā vēlēšanu iecirknī. Vēlētājiem ir iespēja balsot 156 vēlēšanu iecirkņos. To saraksts pieejams CVK mājaslapas sadaļā "Vēlēšanu iecirkņi". Savu vēlēšanu iecirkni vēlētāji var noskaidrot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vēstulē, kas tika nosūtīta pa pastu, vai e-pakalpojumā "Vēlēšanu iecirkņa noskaidrošana". Tāpat informāciju par savu vēlēšanu iecirkni var noskaidrot, zvanot CVK pa uzziņu tālruni 67049999.

Balsošanas dokumenti ir pase vai personas apliecība (eID).

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!