Jauno valdību veidojošās partijas otrdien konceptuāli vienojušās par Ministru Kabineta deklarācijas tekstu, kā arī par struktūrfondu pārraudzības atstāšanu Finanšu ministrijas pārziņā, taču joprojām nav atrisināts jautājums par to, kas uzraudzīs elektroniskās pārvaldes lietas, informēja premjera amata kandidāts Valdis Dombrovskis (JL).
"Galvenajos vilcienos pie kopsaucēja esam nonākuši," sacīja Dombrovskis, norādot, ka gala lēmumu nākamā koalīcija plāno pieņemt trešdien no rīta, kad arī tiks publiskota topošās valdības deklarācija.

Otrdien arī panākta vienošanās ar TP par to, ka nekādas izmaiņas struktūrfondu pārraudzībā netiks veiktas. Dombrovskis atkārtoti uzsvēra, ka tās varētu apturēt fondu līdzekļu apguvi uz vairākiem mēnešiem. TP iepriekš uzstāja uz šīs jomas pārraudzības nodošanu Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, kuru šobrīd vada TP pārstāvis.

Savukārt par e-lietu uzraudzību sarunas joprojām turpinoties, jo vairākas partijas ir izteikušas vēlmi atbildēt par šo jomu.


Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns pauž nožēlu par jaunās valdības veidotāju nevēlēšanos ieklausīties argumentos par nepieciešamību uzlabot ES fondu vadības sistēmu, lai paātrinātu Eiropas līdzekļu ieguldīšanu Latvijas ekonomikā, it īpaši infrastruktūras projektos Latvijas reģionos.

Zalāns bija ierosinājis ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadību no Finanšu ministrijas nodot Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai (RAPLM), lai būtiski vienkāršotu fondu apguvi un paātrinātu līdzekļu apgūšanu. reģionos. Izteiktie argumenti par iespējamu ES fondu apguves kavēšanos, mainot vadības sistēmu, liecina par nepilnīgu šī priekšlikuma izpratni no valdības veidotāju puses. Līdz ar šī priekšlikuma neatbalstīšanu, potenciālajam valdības vadītājam nāksies uzņemties atbildību par turpmāko fondu apguves procesu.

Vienlaikus jaunās valdības veidotāji sarunās nav atbalstījuši ierosinājumu noteikt RAPLM kā atbildīgo par Latvijas interešu pārstāvību sarunās ar Eiropas Komisiju par Kohēzijas politiku 2014.-2021.gada ES struktūrfondu plānošanas periodam atbilstoši valsts ilgtermiņa un vidēja termiņa attīstības virzieniem.

"Šāds diskusijas tonis par ES fondu nākotnes politikas pārraudzību liecina par nevēlēšanos izprast reģionu attīstības lomu nākotnes politikā," akcentē Zalāns.
Neskatoties uz valdības veidotāju pieņemto lēmumu, ministrs Zalāns turpmāk kategoriski uzstās uz ES fondu līdzekļu būtisku palielināšanu kompleksai pašvaldību infrastruktūras attīstībai, it īpaši situācijā, kad tiek plānots samazināt valsts investīciju apjomu.

 

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!