Partiju priekšvēlēšanu izdevumu 'griesti' saruks uz pusi  (21)

Likumprojekta autori norādījuši, ka šīs izmaiņas partiju likumā jāievieš, jo no šā gada 1.janvāra partijām ir tiesības uz valsts budžeta finansējumu, kā arī to, ka nepieciešams mazināt privātu finanšu līdzekļu ietekmi uz partiju darbību.

Turpmāk partijas Saeimas un pašvaldību vēlēšanās priekšvēlēšanu izdevumiem drīkstēt iztērēt summu, kas uz katru vēlētāju iepriekšējās vēlēšanās nepārsniedz Centrālās statistikas pārvaldes publiskoto aizpagājušā gada mēneša vidējo bruto darba samaksu, piemērojot koeficentu 0,0004 līdzšinējā koeficenta 0,0008 vietā. Savukārt Saeimas ārkārtas vēlēšanās koeficents samazināts no 0,0004 līdz 0,0003.

Vienlaikus politiskās organizācijas (partijas) biedra iestāšanās un biedra naudas iemaksas un biedra dāvinājumi (ziedojumi) vienai partijai kalendārā gada laikā turpmāk nedrīkstēs pārsniegt 50 minimālās mēnešalgas (10 000 latu) līdzšinējo 100 mēnešalgu (20 000 latu) vietā.

Tāds pats regulējums attieksies arī uz fizisko perosnu dāvinājumiem uz ziedojumiem vienai politiskajai organizācijai (partijai), kas kalendārā gada laikā nevarēs pārsniegt 10 000 latus līdzšinējo 20 000 latu vietā.

Likuma izmaiņas arī noteiks, ka dāvinājums partijai uzskatāms par pieņemtu, ja partija 60 dienu laikā pēc dāvinājuma saņemšanas to nebūs atdevusi atpakaļ dāvinātājam. Iepriekš partijām lēmums par dāvinājuma vai ziedojuma pieņemšanu bija jāpieņem 30 dienu laikā.

Grozījumi arī precizē kārtību, kādā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pieprasa informāciju par fiziskās personas-dāvinātāja ienākumu likumību, tostarp paredzot iespēju personai lūgt pagarināt šādas informācijas sniegšanas termiņu, ja pastāv objektīvi iemesli.

Lai pilnveidotu regulējumu partiju finansēšanai no valsts budžeta, jaunie likuma grozījumi noteiks, ka budžeta finansējumu varēs saņemt arī partija, kas izveidojusies pēc Saeimas vēlēšanām, apvienojoties divām vai vairākām partijām, kas iepriekš saņēmušas valsts finansējumu.