'Pašaizliedzība nepārliecina' – Valainim neizdodas pārliecināt Saeimu par saviem priekšlikumiem
Foto: Saeimas administrācija

Saeimas Zaļo un zemnieku savienības frakcijas deputātam, apvienības Rīgas mēra amata kandidātam Viktoram Valainim tā arī nav pagaidām izdevies Saeimu pārliecināt par atbalstu kādam no viņa priekšlikumiem par jauno novadu veidošanu.

Latvijā izsludinātā ārkārtējā stāvokļa laikā DELFI publikācijas par jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 pieejamas bez maksas. Iespēju nodrošināt ikvienam pieeju DELFI maksas saturam par Covid-19 sniedz
"Centrālā laboratorija".
centrala-laboratorija-logo

Ceturtdien globālās "Covid-19" pandēmijas ēnā Saeimas deputāti jau piekto dienu turpināja otrajā lasījumā apspriest Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektu, izskatot 35 priekšlikumus. Kopumā likumprojektam iesniegti 316 priekšlikumi, un līdz ceturtdienas vakaram izskatīti 146. Saeima darbu pie novadu reformas turpinās piektdien pulksten 10.

Vairākkārt debašu gaitā ceturtdien izskanēja pārmetumi no valdošās koalīcijas pārstāvjiem, ka opozīcija ar savu debatēšanas taktiku vilcina reformas pieņemšanu un "paralizē" Saeimas darbu laikā, kad pasaulē plosās bīstamas slimības pandēmija.

Jānis Dombrava (NA) rosināja pandēmijas apstākļos vai nu ceturtdien pabeigt visu priekšlikumu izskatīšanu, vai arī pārtraukt skatīt un nosūtīt likumprojektu atpakaļ uz abildīgo komisiju. "Opozīcija jau ir padarījusi šo par garāko Saeimas sēdi Latvijas vēsturē," sacīja Dombrava.

Savukārt opozīcija ceturtdien panāca Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu "Covid-19" izplatības dēļ, kas notika kārtējās sēdes starplaikā un ilga nepilnu pusstundu. Būtiski lēmumi gan ārkārtas sēdē netika pieņemti, jo vienlaikus noritēja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) sasauktā Krīzes vadības padomes sēde, kam sekoja Ministru kabineta ārkārtas sēde, kurā tika lemts par ārkārtējās situācijas izsludināšanu valstī. Pēc tās Kariņš ieradās Saeimā un plenārsēdē informēja deputātus par pieņemtajiem lēmumiem.

Jau trešdienas pēcpusdienā deputāti sāka darbu pie likumprojekta pielikuma jeb jauno novadu kartes. Ceturtdien darbs pie tās tika turpināts.

Valainis, kurš individuāli iesniedzis visvairāk priekšlikumu uz otro lasījumu, tos dedzīgi aizstāvēja gan atbildīgajā Administratīvi teritoriālās reformas komisijā, gan Saeimas sēdē par spīti tam, ka tie negūst Saeimas vairākuma atbalstu. No ceturtdien izskatītajiem 35 priekšlikumiem 20 ir tieši viņa iesniegtie.

Valdošās koalīcijas pārstāvji Valainim pārmetuši gan Latvijas Lielo pilsētu asociācijas interešu pārstāvēšanu, kurā viņš pilda izpilddirektora amatu, gan atklāti ironizē, kā viņš var tik labi pārzināt dzīvi gandrīz katrā pašvaldībā. Opozīcijas pārstāvis Sergejs Dolgopolovs (S) uzslavēja Valaini, ka tas ir ļoti labi sagatavojies sēdei atšķirībā no valdošās koalīcijas pārstāvjiem, kuri paši nespējot kārtīgi paskaidrot savus lēmumus. Arī Regīna Ločmele-Luņova (S) atzinīgi novērtēja Valaiņa pieeju kā sistemātisku.

Lai arī dažos jautājumos un niansēs dalās valdošās koalīcijas pārstāvju viedoklis, par ko liecina atšķirības dažos balsojumos, tomēr Saeimas sēdē ceturtdien tāpat kā divās iepriekšējās šīs nedēļas dienās tika atbalstīti priekšlikumi atbilstoši atbildīgajā komisijā lemtajam. Piemēram, par ZZS priekšlikumu par Sēlijas novada izveidi nobalsoja vairāki Nacionālās apvienības deputāti. Arī balsojumā par NA deputāta Aleksandra Kiršteina priekšlikumu pievienot Garkalnes novadu Ādažu novadam vairāki NA deputāti nobalsoja par un virkne atturējas. Saeimas vairākuma atbalstu gan šis priekšlikums neguva.

Ceturtdien deputātu vairākums otrajā lasījumā atbalstīja bez izmaiņām salīdzinājumā ar pirmo lasījumu – Aizkraukles novada, Alūksnes novada, Balvu novada, Bauskas novada un Cēsu novada izveidošanu. Savukārt Ādažu novada gadījumā Saeima apstiprināja citādu piedāvājumu, nekā bija pirmajā lasījumā. Tagad jaunais Ādažu novads tiek veidots tikai no esošā Ādažu un esošā Carnikavas novada, jo Saulkrasti un Sējas novads tiks iekļauti jaunajā Saulkrastu novadā, par kura veidošanu valdošā koalīcija vienojās laikā starp pirmo un otro lasījumu.

Kas nolemts iepriekš

Jau ziņots, ka, lai gan domas par Ventspils un Jelgavas pievienošanu republikas pilsētu sarakstam dalījās arī valdošās koalīcijas iekšienē, tomēr Saeimas vairākuma atbalstu trešdien neguva priekšlikumi pievienot šīs pilsētas republikas nozīmes pilsētu sarakstam, kurā pēc administratīvi teritoriālās reformas paredzēts saglabāt tikai piecas pilsētas līdzšinējo deviņu vietā.

Trešdien Saeima arī atbalstīja vairākus otrajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus. Tajā skaitā tādu, kas paredz, ka, lai nodrošinātu administratīvi teritoriālas reformas mērķu sasniegšanu, pēc 2021. gada 1. jūlija Daugavpils pilsētas pašvaldība ar Daugavpils novada pašvaldību, Liepājaspilsētas pašvaldība ar Lejaskurzemes novada pašvaldību un Rēzeknes pilsētas pašvaldība ar Rēzeknes novada pašvaldību izveido kopīgu investīciju plānu un kopīgas sadarbības institūcijas šādās jomās – teritorijas attīstības un investīciju plānošana, izglītības pārvaldes darbības organizēšana un kopīgas atkritumu apsaimniekošanas organizēšana.

Saeima arī lēma, ka Ministru kabinets līdz 2021. gada 1. janvārim izstrādās likumprojektu par administratīvo reģionu izveidi Vidzemē, Latgalē, Kurzemē, Zemgalē un Rīgas reģionā valsts un pašvaldību kopīgu funkciju realizēšanai.

Tāpat atbalstīts priekšlikums, ka Ministru kabinets līdz 2020. gada 31. decembrim sagatavo un iesniedz Saeimai koncepciju par kultūrvēsturisko novadu ilgtspējīgas attīstības un kultūrvēsturisko kopienu dzīves telpas attīstības atbalstu.

"Delfi" jau ziņoja, ka, pagājušā nedēļā, ceturtdien un piektdien, Saeimas opozīcijas pārstāvjiem aktīvi debatējot par priekšlikumiem, divās dienās tika izskatīti tikai 44 no 316 priekšlikumiem likumprojekta otrajam lasījumam. Saeimas sēdes laikā pēc valdošās koalīcijas ierosinājuma tika divreiz samazināts pieļaujamais debašu ilgums, taču otrās dienas noslēgumā ar daļas koalīcijas atbalstu tas atkal tika nedaudz pagarināts.

Balsojot par priekšlikumiem, pretrunas koalīcijā iezīmējās, piemēram, jautājumā par republikas pilsētu pārdēvēšanu par lielajām pilsētām. Koalīcijas domām daloties, ar opozīcijas atbalstu šis Aleksandra Kiršteina (NA) priekšlikums, kas atbildīgajā komisijā nebija guvis atbalstu, Saeimas plenārsēdē tika atbalstīts. Koalīcijas pārstāvju domas dalījās arī par Nacionālās apvienības priekšlikumu terminu "novads" likumprojektā aizstāt ar "apriņķis", kas gan neguva Saeimas vairākuma atbalstu. Tāpat ar savu īpašu redzējumu par piecu reģionu izveidošanu un iekļaušanu šajā likumprojektā debatēs bija pamanāms deputāts Andris Kazinovskis (JKP).

Vienlaikus tajā pašā dienā Saeimas vairākums apstiprināja republikas pilsētu sarakstu, iekļaujot tajā Rīgu, Jūrmalu, Daugavpili, Liepāju un Rēzekni.

Saeimai otrdien ķeroties pie novadu reformas likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā turpinājuma, darbs dienas pirmajā pusē ritēja salīdzinoši raitāk par pagājušās nedēļas divām dienām, kad vienā dienā tika izskatīts 21 priekšlikums, bet otrā 23 priekšlikumi no kopējā skaita – 316. Trešajā debašu dienā triju stundu laikā līdz pusdienas pārtraukumam Saeima paspēja izskatīt jau 16 priekšlikumus, turklāt nesagādājot pārsteigumus balsojumos, kā tas bija dažkārt pagājušajā nedēļā. Otrdien rīta pusē Saeima atbalstīja priekšlikumus atbilstoši atbildīgajā komisijā lemtajam.

Otrdien Saeima, trešo dienu turpinot darbu pie Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekta otrā lasījuma, nolēma papildināt likumprojektu ar pantu, kas paredz valsts un pašvaldību kopīgu funkciju realizēšanai izveidot administratīvos reģionus, kuru statusu un darbības nosacījumus regulēs atsevišķs likums. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) pirms šī lēmuma pieņemšanas no Saeimas tribīnes solīja, ka tas nozīmē no 2021. gada jūlija Latvijā ieviest jaunu pārvaldības līmeni un ka attiecīgais likumprojekts rudenī tiks iesniegts Saeimā.

Patlaban likumprojekts paredz izveidot 40 pašvaldības esošo 119 vietā. Valdība iesniedza Saeimā likumprojektu par 39 pašvaldību izveidošanu, taču atbildīgā Saeimas komisija pēc NA ierosinājuma atbalstīja papildus vēl Saulkrastu novada veidošanu.

Jau ziņots, ka pērn martā Saeima lēma, ka "pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas mērķis ir turpināt 1998. gadā iesākto teritoriālo reformu un līdz 2021. gadam izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, sniedzot kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem par samērīgām izmaksām".

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Novadu reforma Koronavīruss Covid-19 Ādažu novads Aizkraukle Alūksne Carnikava Jānis Dombrava Jelgava Juris Pūce Regīna Ločmele-Luņova Saeima Saulkrasti Sēlija Sergejs Dolgopolovs Ventspils
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form