Ziemassvētki sakrīt ar ziemas saulgriežiem, ko pagāniskajā pasaulē svin kā līksmus svētkus, jo dienas līdz ar ziemas saulgriežiem kļūst garākas.
Astronomiskie saulgrieži gan ir divas dienas agrāk — 22. decembrī, tomēr laika gaitā šie svētki ir saplūduši vienos kopīgos Ziemassvētkos.
Latviešu Ziemassvētku svinēšana organiski apvieno gan kristīgās, gan pagāniskās tradīcijas — šiem svētkiem raksturīgi gan svinīgie svētku dievkalpojumi baznīcās, gan arī līksmi ķekatu gājieni un bagātīgi klāti galdi, kas simbolizē pārticību nākamajā gadā.
Latviešiem saistībā ar Ziemassvētkiem ir arī dažādas paražas un ticējumi.
Senie ticējumi vēsta — Ziemassvētku naktī jāēd deviņas reizes pēc kārtas, tad nākamais gads būs bagāts, bet lai nesāpētu zobi, Ziemassvētku vakarā jāskrien basām kājām trīsreiz mājai apkārt.
Savukārt ja ir vēlēšanās uzzināt par izredzētā nākotni, Ziemassvētku vakarā jālej bļodā ūdens, jāiepilina divi pilieni sveču tauku un jāsamaisa. Ja pilieni saiet kopā, tad pāris apprecēsies, ja ne, tad izšķirsies.
Lai būtu daudz naudas, tad vakarā melns kaķis jānes ap baznīcu.
Zem traukiem uz galda saliek maizi, atslēgu, gredzenu, naudu, smiltis un ļauj katram paņemt savējo. Kas izvelk maizi — būs pārticis, atslēgu — būs saimnieks, gredzenu — apprecēsies, naudu — kļūs bagāts, smiltis — viss izjuks, kā uz smiltīm būvēts.
Kura meita grib precēties, tai Ziemassvētku rītā jāizslauka istaba, jāizber mēsli ārā, uz tiem jānostājas un jāiesaucas: "Ū, ū!" Kurā pusē suns ieriesies, no tās puses nāks izredzētais tautu dēls.