Latvijas Pacientu ombudā gan ir griezušies daži cilvēki, kuriem sanācis ar zālēm nodarīt kaitējumu veselībai.
"Pacientu pieredzes ir, ka cilvēki, it kā gribot uzlabot veselību, ir mēģinājuši paši uz savu iniciatīvu iegādāties zāles, bet rezultāts ir bijis tieši pretējs, veselībai kaitniecisks," stāsta Pacientu ombuda valdes priekšsēdētāja Liene Šulce-Rēvele. "Mums ir bijuši pāris gadījumi, kad cilvēkam ir nācies papildus ārstēties un vēl vidēji kādu mēnesi lietot citus medikamentus un atgūt veselību. Tas ir ļoti skumji, jo šie cilvēki sākumā nemaz nav bijuši īsti pacienti ar nopietnākām veselības problēmām, bet mērķis ir bijis tieši uzlabot veselību."
Ārsti, kuri strādā ar vēža slimniekiem stāsta, ka dažkārt pacienti Latvijā, cenzdamies ietaupīt, paši atveduši, piemēram, aizdomīgas ķīmijterapijas zāles no Krievijas, Baltkrievijas vai Ukrainas. Reiz kāds Meksikā iegādājies vitamīnus B-17, kādi vispār dabā nepastāv. Bet, piemēram, slimnieks ar nieru šūnu vēzi, kam vajadzīgais preparāts šeit, Latvijā, nav kompensējamo zāļu sarakstā, mēģinājis tās nopirkt Krievijā. Taču nav ņēmis vērā, ka lielās valstīs legālajā tirgū medikamenti mēdz būt lētāki, taču lielāks ir arī risks nopirkt viltojumu.
Oficiālu datu par to, cik liels skaits cilvēku zāles pērk internetā, valsts institūcijām nav, vēsta raidījums. Situāciju vēl sarežģī tas, ka daudzi pacienti kautrējas atzīt, ka apkrāpti, kad, piemēram, bez receptes un par lētāku cenu pirkuši vienu no populārākajiem viltotāju produktiem – Viagru.
"Ik pa laikam dažādi medikamenti tiek izņemti. Lielākoties tie gan ir uztura bagātinātāji. Ir izņemts arī diezgan populārs produkts kā "kosmodisks"," stāsta Sintija Virse, Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā inspektore.
"Kosmodiski" konfiscēti pēdējos divos gados kopumā par 4600 latiem, bet zāles un uztura bagātinātāji – par 2000 latiem. Veselības ministrijā par Interpol sākto akciju pret viltojumiem priecājas, lai gan uzskata, ka zāļu aprites regulējums Latvijā ir stingrāks par Eiropas kopējo. Tomēr atzīst, ka mums nav datu par to, cik liels varētu būt zāļu viltojumu procents Latvijas tirgū.
"Mēs varam konkrēti teikt par pagājušo, 2012.gadu, ka tādu iesniegumu, sūdzību mums nav bijis," saka veselības ministre Ingrīda Circene. "Taču, protams, mēs sekojam līdz arī starptautiskajai informācijai un zinām, ka tādi draudi pastāv un tāpēc aktīvi darbojamies, lai šo situāciju Latvijā padarītu pēc iespējas drošāku."
Visas zāļu tirgu kontrolējošās institūcijas šobrīd apgalvo, ka līdz šim fiksētie viltojumi bijuši, tikai nelegāli pērkot zāles internetā ārpus oficiālo Latvijā reģistrēto aptieku interneta veikaliem vai "no rokas" melnajā tirgū. Par to atbildība esot jāuzņemas pašiem pircējiem.
Vismaz šobrīd neesot informācijas, ka kaut jel viens viltojums Latvijā būtu atklāts aptieku tīklos, kas nozīmētu, ka nebūtu nostrādājis kāds no pirmajiem filtriem – muita vai zāļu lieltirgotavas.
Ir pieņēmums, ka lielā mērā mūsu aptieku tīklu no viltojumiem glābj fakts, ka Latvija ir mazs tirgus. Viltotājiem būtu nepieciešams arī latviski sagatavot marķējumus un uz mazo apjomu peļņa būtu vairs ne tik izdevīga. Veselības inspekcija legālajā tirgū regulāri veic arī zāļu sastāva analīzes.
Drošākais veids, kā neļaut viltojumiem nonākt valstu legālajos tirgos un kā tos vieglāk varētu izķert arī nelegālajā apritē, ir nesen pieņemtā Eiropas Savienības regula, kas nosaka, ka 2015.gadā visā savienībā tiks ieviesta vienota zāļu datu bāze. Tad ikkatram zāļu iepakojumam būs individuāls kods, pēc kā precīzi varēs noteikt izcelsmi. Jaunajai drošības sistēmai gan ir arī ēnas puse – tās ieviešana stipri sadārdzinās zāļu cenas.
