Latvijas augstākā izglītība 12 neatkarības gados nav tikusi galā ar sešām problēmām - atbilstību valsts attīstībai, mācību kvalitāti, infrastruktūras attīstību, pietiekamu saistību ar pētniecību, caurskatāmu finansēšanas mehānismu un efektīvu vadību.
Tas secināts Pasaules Bankas (PB) piektdien apspriestā ziņojuma projektā, kurš būs viena no sastāvdaļām turpmākajām sarunām par jaunas kredītlīnijas atvēršanu Latvijas izglītībai, šodien vēsta laikraksts "Diena".

Pēc laikraksta ziņām, jaunā kredītlīnija varētu būt nedaudz lielāka par 2000.gadā piešķirtajiem aptuveni 28,5 miljoniem eiro (ap 17,9 miljoni latu).

Ziņojuma projekta "Latvijas augstākā izglītība: mainīgie apstākļi, problēmas, uzdevumi un politikas risinājumi" autors PB eksperts Jose Hoakins Bruners uzskata, ka augstākajā izglītībā un zinātnē sarakstīts bagātīgs normatīvo aktu klāsts un "visai ambiciozi" attīstības dokumenti, bet neatbildēts paliek jautājums, vai to realizēšanai ir atbilstoši līdzekļi un rīcība.

"Diena" norāda, ka ziņojums būs viens no balstiem Latvijas valdības un PB misijas sarunām par izglītības kredīta otro kārtu. Par kredīta prioritātēm nosaukta augstākās izglītības un zinātnes infrastruktūras atjaunošana un skolotāju tālākizglītība.

Tuvākajā laikā augstskolām jāizstrādā konkrēti projekti kvalitātes celšanai un infrastruktūras attīstībai, kas palīdzētu sarunās par iespējamā kredīta apjomu un sadalījumu starp izglītību un pētniecību, laikrakstam sacījis Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības un zinātnes departamenta vadītājs Jānis Čakste.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit