Foto: DELFI
Pasaules Bankas jaunākais pētījums par pabalstu sistēmu liecina, ka Latvijā patlaban nepastāv plaša atkarība no pabalstiem, trešdien, iepazīstinot ar pētījuma rezultātiem, atzina Pasaules Bankas pētniece Emīlija Simonte.

Pasaules Bankas pētnieki ir secinājuši, ka garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsts tā saņēmējiem pēdējos gados visbiežāk kalpojis kā iztikas līdzeklis pēc tam, kad cilvēks zaudējis tiesības uz bezdarbnieka pabalstu.

Maksimālais GMI pabalsta saņēmēju skaits nekad nav pārsniedzis 4% no iedzīvotāju skaita, bet vidēji šo pabalstu saņem ap 2% iedzīvotāju, stāsta Simonte.

Pasaules Bankas pētnieku ieskatā, GMI pabalsts ir viens no visprecīzāk mērķētajiem pabalstiem, jo 91% no šī pabalsta veidā izmaksātajiem līdzekļiem nonākuši tieši pie vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem.

Vienlaikus Simonte norāda, ka pabalsta piemērošanas sistēma Latvijā atšķiras no citās valstīs piekoptās, jo GMI pabalsta saņēmēji, sākot strādāt algotu darbu, to parasti zaudē.

Tikmēr citās valstīs zemāk atalgotos darbos strādājošie iedzīvotāji var saņemt gan algu, gan pabalstu.

Labklājības ministrijas valsts sekretāre Ieva Jaunzeme, komentējot Pasaules Bankas ekspertu secinājumus, pieļāva, ka ar laiku GMI pabalsta apmērs, kurš no šī gada 1. janvāra ir samazināts līdz 35 latiem mēnesī, atkal varētu tikt palielināts.

Tāpat tikšot vērtētas iespējas GMI pabalstu izmaksu pārtraukt pakāpeniski, tas ir, dodot tā saņēmējiem iespēju kādu laiku saņemt gan darba algu, gan GMI pabalstu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!