PMLP aptaujās šo nepilsoņu bērnu vecākus, lai noskaidrotu, kāpēc viņi nereģistrē bērnus par Latvijas pilsoņiem.
Pērn tikai 500 nepilsoņu bērniem lūgts piešķirt Latvijas pilsonību, tostarp tikai 25 bērniem vecumā līdz gadam.
"Atsaucība ir zema," pašreizējo situāciju raksturoja Citskovskis. Iespējams, ka vecāki par pārāk sarežģītu uzskata spēkā esošo kārtību.
Pašlaik nepieciešams abu vecāku parakstīts iesniegums PMLP, taču šo kārtību iecerēts atvieglot - ierosināts, ka šādu iesniegumu varētu uzreiz iesniegt Dzimtsarakstu nodaļā.
Juridiskās komisijas pārstāvis Valērijs Agešins ("Saskaņas centrs") gan pieļāva, ka šķērslis ir tas, ka nepieciešama abu vecāku piekrišana, jo var būt situācija, ka vecāki vairs nav kopā vai, piemēram, kāds no vecākiem strādā Īrijā.
"Tā nav masveidīga problēma, bet tā pastāv, jo likums pašlaik prasa abu vecāku piekrišanu," komentēja PMLP pārstāvis.
Citskovskis komisijas sēdē arī uzsvēra, ka latviešiem, kuru bērni piedzimuši Īrijā, nav likumisku šķēršļu dubultpilsonības iegūšanai. Arī gadījumos, ja viens no vecākiem ir citas valsts pilsonis.
PMLP dati liecina, ka 2010.gadā 2500 nepilngadīgo bija dubultpilsonība.
Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš Juridiskās komisijas sēdē trešdien norādīja, ka skaidri jāzina iemesli, kāpēc nepilsoņu bērnu vecāki Latvijā nereģistrē savus bērnus par pilsoņiem.
"Šeit jāpatur prātā, ka pilsonību nevar uzspiest, tas nav ordenis, ko valsts izdāļā," teica Kusiņš.
Jau ziņots, ka Valsts prezidents Valdis Zatlers iesniedzis Saeimai priekšlikumus, kas paredz atļaut dubultpilsonību visiem trimdā dzīvojošiem Latvijas pilsoņiem un viņu pēctečiem neatkarīgi no dzīvesvietas, automātiski piešķirt Latvijas pilsonību ārzemēs dzimušiem bērniem, kuriem tikai viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis, un piešķirt pilsonību pēc 1991.gada dzimušiem Latvijas nepilsoņu bērniem, neprasot vecāku iesniegumu.
Trešdien Zatlera vēstuli ar priekšlikumiem, kā arī "Vienotības" un Nacionālās apvienības grozījumus pilsonības likumā sāka skatīt Saeimas Juridiskā komisija.