Ministru kabineta komiteja pirmdien atbalstīja pasta nozares attīstības pamatnostādnes, kas paredz pakāpeniski pilnībā atvērt pasta pakalpojumu tirgu un pieļauj kompensācijas fonda izveidošanu, lai segtu vispārējo pasta pakalpojumu sniedzējam radītos zaudējumus.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Šobrīd “Latvijas Pasts” ir vienīgais uzņēmums, kas sniedz vispārējos pasta pakalpojumus - iekšzemes un starptautisko vēstuļu, pastkartīšu, bandroļu un sīkpaku sūtījumus, ka arī pasta paku sūtījumu līdz 10 kilogramiem savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi.

“Latvijas Pastam” ir noteiktas monopoltiesības pieņemt, pārsūtīt un izsniegt valsts robežās iekšzemes un starptautiskos vēstuļu korespondences sūtījumus līdz 100 gramiem, bet sākot no 2006.gada svara limits samazināsies līdz 50 gramiem, bet no 2009.gadā plānots pilnībā atvērt tirgu, atbilstoši Eiropas Savienības prasībām.

Taču pamatnostādnes paredz, ka valstī jābūt noteiktas kvalitātes vispārējo pakalpojumu sniedzējam, kas nodrošinās katrā pašvaldībā, kurā ir vairāk par 500 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru, vismaz vienu pasta nodaļa uz 20 000 iedzīvotājiem, un pārējās pašvaldībās vismaz vienu nodaļu, kura sniedz vispārējos pakalpojumus.

Tāpat vispārējo pakalpojumu sniedzējam būs jānodrošina viena vēstuļu kastīte uz 3000 iedzīvotājiem pilsētās un vismaz viena uz 2000 iedzīvotājiem laukos, tajā skaitā vēstuļu kastītes pie katras pasta nodaļas.

Vispārējos pakalpojumus parasti sniedz bijušais monopolists. Tā kā ES aizliedz dotēt nerentablos pakalpojumus no citu pakalpojumu tarifiem, pamatnostādnes pieļauj, ka varētu veidot valsts kompensācijas fondu.

Par šāda fonda izveidošanu pēc vispārējo pasta pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma būs jālemj valdībai, bet tā izveidošanas nepieciešamību vērtēs Vienotais regulators. Vispārējo pasta pakalpojumu sniedzējs varēs pretendēt uz līdzekļu saņemšanu no kompensācijas fonda, iesniedzot pamatotu pieprasījumu.

Pasta nozares pamatnostādnes paredz pakāpeniski komercializēt nozari, aizsargāt lietotāju intereses, veicināt konkurenci un investīciju piesaisti, ka arī nodrošināt pieejamu pasta tīklu valstī.

Uz 2004.gada novembri pasta pakalpojumus bez “Latvijas pasta” snieguši vēl 35 uzņēmumi, kas nodarbojas ar iekšzemes un starptautisko eksprespasta pakalpojumu sniegšanu un kuri nākotnē varētu kļūt par valsts uzņēmuma konkurentiem.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form