Politiskajām partijām piešķirtā valsts budžeta finansējuma izlietojuma mērķus un mērķu grupas nosaka Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums, tādēļ noteikumu projektā pamatā noteikti ierobežojumi, kādiem nolūkiem aizliegts izlietot valsts budžeta finansējumu.
Noteikumu projektā paredzētie valsts budžeta izlietojuma ierobežojumi noteikti, ievērojot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja praksi, Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta nolēmumus lietās par politiskajām partijām piešķirtā valsts budžeta finansējuma izlietojumu, kā arī politisko partiju un sabiedrisko organizāciju viedokļus.
Noteikumu projekts paredz arī aizliegumu izlietot valsts budžeta finansējumu privātām vajadzībām; vajadzībām, kas nav saistītas ar politisko darbību; dāvanām un ziedojumiem (izņemot suvenīriem ar politiskās partijas un politisko partiju apvienības simboliku); ekskluzīvu vai pārmērīgi dārgu lietu vai pakalpojumu iegādei, izņemot gadījumus, kad politiskā partija var pamatot to objektīvu nepieciešamību politiskās un saimnieciskās darbības nodrošināšanai.
Paredzēti arī ierobežojumi atalgojuma izmaksāšanai valsts amatpersonām no politiskajai partijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem: liegums maksāt atalgojumu valsts augstākajām amatpersonām, pārējām valsts amatpersonām izmaksājamajam atalgojumam nosakot slieksni vienas minimālās mēnešalgas apmērā mēnesī.
Projektā ietverti arī valsts budžeta finansējuma izlietojuma ierobežojumi politisko partiju reģistrētās un nereģistrētās apvienībās.
Arī turpmāk valsts piešķirto līdzekļu izmantošanas kontroli veiks Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, un politiskajām partijām noteikts pienākums reizi gadā atskaitīties par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.
2020. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas paredz palielināt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. Grozījumu mērķis ir mazināt politisko partiju atkarību no privātiem ziedotājiem, tādējādi nodrošinot politisko partiju finansiālās darbības atklātumu, likumību un atbilstību parlamentārās demokrātijas sistēmai.
Saskaņā ar likumā noteikto kārtību piešķirto valsts budžeta finansējumu izmaksā divas reizes gadā – līdz 15. janvārim un līdz 15. jūlijam.
Jau ziņots, ka Saeima budžeta paketē pieņēma grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas no 2020. gada paredz, ka valsts budžeta finansējuma saņemšanas gadījumā fiziskās personas drīkst veikt dāvinājumus (ziedojumus), iemaksāt biedru naudas un iestāšanās naudas no saviem ienākumiem, bet šo dāvinājumu (ziedojumu), biedru naudu un iestāšanās naudu kopējais apmērs visām politiskajām partijām, kas saņem valsts budžeta finansējumu un kas ir pārstāvētas Saeimā, nedrīkst pārsniegt piecas minimālās mēnešalgas.
Valsts budžeta finansējuma saņemšanas gadījumā fiziskās personas drīkst veikt dāvinājumus (ziedojumus), iemaksāt biedru naudas un iestāšanās naudas no saviem ienākumiem, bet šo dāvinājumu (ziedojumu), biedru naudu un iestāšanās naudu kopējais apmērs visām politiskajām partijām, kuras saņem valsts budžeta finansējumu un par kurām pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā divi procenti, bet ne vairāk kā pieci procenti vēlētāju, nedrīkst pārsniegt 12 minimālās mēnešalgas.
Grozījumi arī paredz, ka, ja valsts budžeta finansējumu saņem politisko organizāciju (partiju) apvienība vai politiskā organizācija (partija), kura pievienojas politisko organizāciju (partiju) apvienībai, kas nesaņem valsts budžeta finansējumu, augstākminētais piecu vai 12 mēnešalgu paredzētais ierobežojums attiecas uz vienas fiziskās personas veikto dāvinājumu (ziedojumu) un iemaksāto biedru naudu un iestāšanās naudu kopējo apmēru politisko organizāciju (partiju) apvienībai un visām politisko organizāciju (partiju) apvienību veidojošām politiskajām organizācijām (partijām).
Tāpat noteikts, ka fiziskā persona vienai politiskajai organizācijai (partijai) kalendārā gada laikā var izdarīt dāvinājumu (ziedojumu) par summu, kas nepārsniedz 20 minimālo mēnešalgu apmēru.
Grozījumi turpmāk paredzēs politiskajai organizācijai (partijai), par kuru pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā divi procenti vēlētāju, piešķirt valsts budžeta finansējumu kalendāra gada laikā – 4,50 eiro apmērā par katru iegūto balsi pēdējās Saeimas vēlēšanās; 0,50 eiro apmērā par katru iegūto balsi pēdējās pašvaldību domes vēlēšanās; 0,50 eiro par katru iegūto balsi pēdējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Politiskajai organizācijai (partijai), par kuru pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā pieci procenti vēlētāju, papildus minētajam piešķir valsts budžeta finansējumu kalendāra gada laikā 100 000 eiro apmērā.
Grozījumi arī nosaka, ka kopējais vienai politiskajai organizācijai (partijai) piešķirtais valsts budžeta finansējuma apmērs viena kalendāra gada laikā nedrīkst pārsniegt 800 000 eiro. Vienlaikus grozījumi likuma pārejas noteikumos paredz, ka līdz 2022. gada 31. decembrim politiskajām organizācijām (partijām), kā arī politisko organizāciju (partiju) apvienībām atļauts saņemt finansējumu, kas gada laikā nepārsniedz 1950 valstī noteikto minimālo mēnešalgu apmēru (patlaban 838 500 eiro).
