Šonedēļ Ziemeļreinā bērnudārzos uzsākta Covid-19 testēšana ar "lolli-pop" metodi, kas ir drošāka par ātrajiem testiem. Testēšana nav obligāta, līdz ar to radušās bažas, vai metode palīdzēs mazināt saslimstību.

Latvijā izsludinātā ārkārtējā stāvokļa laikā DELFI publikācijas par jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 pieejamas bez maksas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Anna ir brīnišķīga. Kā no pasaku grāmatas izkāpusi feja ar čirkainiem matiem, vien kleitas vietā ir džinsi un kapučjaka. Anna Jēgere ir mājdārziņa vadītāja Diseldorfā. Trijos pēcpusdienā pēc garas dienas ar krāsu šķirošanu un kēksiņu cepšanu viņa nav nogurusi. Svilpodama paņem klēpī Emīlu, un abi griežas ap savu asi. Ievērot distanci ar divgadnieku nav iespējams. Autiņbiksītes, protams, Emīls pats nomainīt nevar. Tāpat diviem citiem Annas mazajiem klientiem vajag pieskārienus. Līdz šim tieši bērnudārzi Vācijā raisījuši diskusijas par to slēgšanu, jo tie, iespējams, ir milzīgi vīrusa perēkļi. Vācijas ģimenes lietu ministre Franciska Gifeja (SPD) marta beigās preses konferencē norādīja, ka dārziņos saslimstība ir pieaugusi un bērnus vajadzēs testēt neatkarīgi no vecuma.

"Bērndārzniekus vajadzēs uzraudzīt stingrāk," teica Gifeja. Visu martu un aprīli saslimstība valstī kopumā pieauga. Valtrauds Vegmans, kurš vada asociāciju, kas apvieno 40 bērnudārzus, vācu žurnālā "Spiegel" norādīja, ka testēt bērnus vajadzētu tāpēc, ka "bērnudārza audzinātāji ir visvairāk neaizsargātā grupa, jo nevar ievērot distanci un tikai daļēji nēsā maskas. Tā ir vienīgā profesija, kas sevi nespēj pasargāt".

"Lolli-pop" metode

Katra Vācijas pavalsts ieviesusi savus drošības pasākumus un turpina tos papildināt. Piemēram, Bavārijā Covid-19 noteikšanai skolās ieviests rīkles skalošanas tests (Gurgeltest) – bērns noteiktu laiku mutē paskalina speciālu šķīdumu, bet rezultāta noteikšanai tiek izmantots izspļautais šķidrums. Ja Ziemeļreinas pavalsts skolās bērniem jāvalkā zilās operāciju vai baltās FFP2 maskas un kopš Lieldienām tiek veikti arī testi, tad bērnudārzos ideja testēt mazuļus parādījusies tikai šopavasar. Iepriekš tika apelēts pie tā, ka bērnā nedrīkst radīt trauksmi un nepatiku pret medicīnisku nodarbi. Bērniem līdz skolas vecumam maska nav jānēsā.

Skolās testi ir obligāti divas reizes nedēļā: pirmdienu un trešdienu rītos jāierodas ar testu, kas nevar būt vecāks par 24 stundām. Veidus, kā testēties, vecāki var izvēlēties: doties uz kādu ātrās testēšanas punktu un vai veikt mājās paštestu, ko piešķir skola. Mazākajiem palīdz vecāki, lielie skolā sevi testē paši. Ir gan deguna, gan mutes testi. Kociņu degunā vecāki bieži vien ieliek bērnam, kad viņš iemidzis, lai nav nepatīkamu pārdzīvojumu.

"Būtu jau labi regulāri testi arī bērndārzniekiem, jo tad es justos vairāk pasargāta, taču pati esmu mamma un saprotu, cik grūti to izdarīt mazam bērnam. Lai labāk vairāk testējas pieaugušie, nevis bērni, kuriem nav lemšanas tiesību," saka Anna, kad tiekamies klātienē viņas mājdārziņā, kas vienlaikus ir arī Jēgeru ģimenes māja. Pasargāt no Covid-19 savējos ir izaicinājums: ja Anna pati ir vakcinēta, jo strādā ar maziem bērniem, tad viņas abi sākumskolēni testējas tikai katru otro nedēļu, kad skolā ir mācības. Pirmklasnieku Paulu Anna ar vīru testē mājās un rezultātu ieliek skolas somā, taču trešklasniece Pia testējas pati un skolā. "Tas nav grūti – ielieku kociņu degunā un tad mēģenē. Tad pēc kāda laiciņa parādās divas vai viena svītriņa," saka Pia un atdarina to ar kustībām tik smalki, it kā uzkrāsotu skropstas un birstīti ieliktu flakonā atpakaļ.

Kad ar Annu tiekamies, medijos vēl tikai stāsta par ideju testēt pašus mazākos – bērndārzniekus un sākumskolēnus – ar vienkāršāku metodi, ko dēvē par "lolli-pop" (sūkājama konfekte uz kociņa). Realitātē tas ir palielāks vates kociņš, ko bērns pats ieliek mutē un 30 sekundes pasūkā. Jau svētdien, 2. maijā, es, dzīvojoša Diseldorfā, ieraudzīju pirmo "lolli-pop", jo ar to testēja manu otrklasnieku Paulu ātro testu centra "drive-in" stacijā. Ja iepriekš puikam ar kociņu tika ņemtas siekalas no vaiga iekšpuses ar mazai birstītei līdzīgu kociņu, tad svētdien mediķis lūdza pašam paņemt kociņu un ielikt mutē. Tas izskatījās kā ausu vates kociņš, tikai aptuveni piecas reizes lielāks. Lai arī tas bija jāpasūkā 30 sekundes, Paulam šķita, ka ar piecām pietiks.

Tika lūgts to ielikt mutē vēlreiz. Dēls bija vīlies, ka tam nav garšas, jo tika taču pieteikts kā čupačups. Manuprāt, metode ir krietni vienkāršāka par deguna vai vaigu bakstīšanu. Skolās gan tā vēl nav pieejama, jo, kā skaidro Ziemeļreinas Skolu ministrija, vispirms to izplata vietās ar augstāku saslimstību, piemēram, Ķelnē un Menhengladbahā. "Līdz maija vidum būs visā Ziemeļreinas reģionā," saka Janiss Hulders, Skolu ministrijas preses pārstāvis, un uzsver, ka "esam pirmā un vienīgā pavalsts Vācijā, kas to ievieš sistemātiski".

Jūlija strādā bērnudārzā Neisā, netālu no Diseldorfas. Tur "lolli-pop" vēl nav. Ir tikai paštesti, ko vecāki var veikt pēc brīvas izvēles mājās. "Es uzskatu, ka ir labi testēties, ja bērns testa laikā jūtas labi un saprot tā vajadzību. Ja vecāki ar bērniem to ir labi pārrunājuši," saka Jūlija. Kādā dārziņā Kotbusā, netālu no Berlīnes, marta beigās tika ieviesta prasība obligāti veikt paštestu bērndārzniekiem, bet aprīļa vidū to atcēla, jo aicinājumu neievēroja visi. To apraksta vācu žurnāls "Spiegel". Kāda mamma tajā savu lēmumu skaidro šādi: "Bija lielas bailes, ka es ar kociņu savu bērnu kaut kā ievainošu." Taču, kopš ir "lolli-pop" metode, dārziņš pie testēšanas atgriezīsies. Audzinātāja jau ir izdomājusi jaunu veidu, kā to īstenot, – rīta aplī katram varētu iedot "lolli-pop" kociņu un viņa 30 sekundes skaitītu pantiņu, lai noturētu bērnu uzmanību.

Garšo pēc vates

Lauris Binde ar ģimeni dzīvo Ķelnē. Kopš pirmdienas viņa piecgadīgā dēla Toma dārziņā ir pieejams "lolli-pop" tests. Tētis stāsta, ka kociņš bērniem pusminūti jāpatur mutē, tad tos visus savāc un nogādā laboratorijā. Analīžu rezultāti ir tajā pašā dienā. Ja parādās kāds pozitīvs gadījums, visu dārziņu sūta mājup divu nedēļu karantīnā un tiek veikta individuālā testēšana mājās. Vecāki saņem "lolli-pop", uz plastmasas mēģenes uzraksta savu telefona numuru, veic testu un nosūta laboratorijai. Testi nav obligāti, bet Bindes vēlējās, lai dēls veic un neaplipina ne citus bērnus, ne mājiniekus. "Garšo kā nekas," tā pēc testa teicis puika. Kā četrgadniekam paskaidrot, kāpēc jātestējas? "Izskaidrojām, kāpēc vajag. Viņš arī saprot, ka Covid-19 dēļ ir ciet iemīļotās izklaides vietas," saka Lauris. Iepriekš dārziņš bija ciet un Lauris ar abiem bērniem palika mājās – meita ir skolas vecumā, testi nav vajadzīgi, jo mācības notiek attālināti.

Arī Menhengladbahā jau ir "lolli-pop". Jonatans ir četrus gadus vecs un apmeklē dārziņu, kur ikdienā grupiņā ir desmit līdz piecpadsmit bērni. Pirmdien viņu testēja ar "lolli-pop". "Garšoja pēc vates," viņš vakarā teicis mammai Sonjai, kura saņēmusi arī vienu testu uz mājām, lai vajadzības gadījumā veiktu individuālo testu. Jonatana mamma ir vīlusies "lolli-pop" izskatā, jo pilsētas vadība medijos reklamējusi ko glītāku un izvērtusi lielu informatīvo kampaņu. "Faktiski tas ir vates kociņš. Bērni dārziņā testu veic labprāt, jo pēc tam par to saņem konfekti."

Jonatans mācās vienā grupiņā ar latvieti Amēliju Līnu, kura priecājoties, ka vairs netiek bakstīts deguns. Kociņa turēšanu mutē viņa vērtē labāk. "Es tikai neredzu testiem lielu jēgu, ja tos neveic visi. Tā ir brīva izvēle," saka Amēlijas mamma Anda Freimane. Tajā pašā laikā vecāki, kuri bērni neveic testu, vēlas, lai dārziņi būtu atvērti. Pluss šai metodei esot tas, ka tā ir patīkamāka. To atzinusi arī sākumskolniece Anda, deviņus gadus veca. Vecākais Freimaņu bērns ir 12 gadus vecs un arī testu skolā veic pats. Viņiem testu vajadzība ir skaidra. Arī mazā Amēlija zina, ka jātestējas, lai uzveiktu slimību, no kuras būtu jāizvairās. "Viņa pati seko līdz, lai rokas tīras, un ārpus mājas cenšas neko neaiztikt. Testi gan viņai ir bieds. Karantīnas laikā mājās paši taisījām testu vismaz reizes trīs, un visas mazajai bija caur asarām. Taču viņa ļoti priecājas, ka varēja atgriezties pie draugiem dārziņā," saka Anda, kura karantīnu "izbaudījusi" otro reizi.

Ģimenes lietu ministrija preses paziņojumā raksta, ka "lolli-pop" ir drošāki un precīzāki nekā ātrie paštesti, jo balstīti uz PCR testa bāzes. Tieši tāpēc tos skolā savāc un nogādā laboratorijās. Plānots, ka ducis laboratoriju ik dienu veiks 35 000 testu analīžu un to savākšana notiks aptuveni 400 maršrutos. Ģimenes lietu ministrs Joahims Stamps stāsta, ka "lolli-pop" izstrādē ieguldīts liels darbs un nav šaubu par pašas metodes efektivitāti, bet par "laboratoriju jaudu un to, ka tās varētu netikt galā". Stamps nākotnē cer uz vēl kādu testa veidu, kas būtu vienkāršāks rezultāta iegūšanai – nebūtu jāved uz laboratoriju. Pie tā darbu turpina Uniklīnikas virusoloģijas institūts (Das Institut für Virologie der Uniklinik), kas ir "lolli-pop" izstrādātājs. Visu martu institūta darbinieki testēja mazos 32 Ķelnes bērnudārzos gan ar ātrā testa kociņu degunā, gan "lolli-pop" metodi. Otrais izrādījās precīzāks. "Testi ir kļuvuši par ikdienu, līdzīgi kā zobu tīrīšana," saka Floriana Kleina, institūta direktore. Tieši tāpēc testēšanas metodei esot jābūt pēc iespējas patīkamākai, tā nedrīkst radīt traumu. Kleinas teiktais nav tikai viņas pārdomas – ja bērns atsakās no testēšanas, viņam nav ļauts to uzspiest. Ne vecākiem, ne mediķiem.

Sūdzības par testiem

Vecāki, kuri nevēlas testēt bērnus, apgalvo, ka tas viņos radīs bailes un pozitīva iznākuma gadījumā stigmatizēs. Bez negatīva testa bērns uz skolu nevar iet, kas situāciju sarežģī, jo Vācijā skolas apmeklējums ir obligāts un mājmācība nav atļauta. Bērnudārziem ir brīvprātīgs apmeklējums. Tiesās Vācijā iesniegtas vairākas prasības, kas apstrīd vajadzību bērnus testēt. Lielākoties sūdzības atzītas par nepamatotām.

Piemēram, Ziemeļreinā 22. aprīlī tiesā zaudēja 6. klases un 8. klases skolēnu mamma no Bedburgas. Viņa apgalvoja, ka tests pārkāpj bērnu pamattiesības uz fizisko neaizskaramību, kā arī to, ka tā ir iejaukšanās personas datu aizsardzībā, jo sensitīvus datus par veselību zina vairāki cilvēki. Tiesa skaidroja, ka, ņemot vērā infekcijas izplatību, visas prasības pret skolēniem ir samērīgas. Lēmums ir galīgs, nav pārsūdzams.

Toties 13. aprīlī Veimāras ģimenes tiesa pārsteidza ar lēmumu, ka divas skolnieces var nevalkāt skolā masku un neveikt testu. Ģimenes tiesa ir kā Latvijā bāriņtiesa, kas lemj par aizbildnību, tāpēc lēmumiem nav kontroles spēka vispārēji. Tīringenes pavalsts pilsētas Veimāras tiesnese lēma par labu bērniem. Spriedums tiks virzīts uz augstāko tiesu. Bažas rada fakts, ka tiesnese balstījusies uz pamatojumiem, kas nesakņojas zinātnē. Tieši Tīringenes pavalstī šobrīd ir visaugstākie Covid-19 saslimstības rādītāji Vācijā.

Tika iesniegta sūdzība, ka ģimeņu tiesai nebija tiesību spriest. Skolnieces turpināja skolu apmeklēt maskās.

Tev jau ir aktīvs abonements!

Šis ir maksas raksts.

Lai turpinātu to lasīt, lūdzu, lejupielādē jaunāko DELFI aplikāciju vai turpini lasīt rakstu, izmantojot pārlūkprogrammu.

Lasīt rakstu.
Lai turpinātu lasīt rakstu, iegādājies abonementu. Ja jau esi abonents,
Kāpēc abonēt?

Tags

Koronavīruss Covid-19 DELFI plus Vācija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form