Rīgas domes Satiksmes departamentā pauž pārliecību, ka baltie plankumi, kas manāmi uz Dienvidu tilta atbalsta sienām, nevar ietekmēt tā noturību un satiksmes dalībnieku drošību, tomēr vasarā tiks pasūtīta ekspertīze, lai noskaidrotu šo pleķu izcelsmi, sacīja departamenta pārstāve Ilze Dimante.
Viņa uzsvēra, ka plankumi manāmi uz tilta atbalsta sienām, nevis nesošajām konstrukcijām, kā tas izskanējis dažviet publiskajā telpā. Tāpat viņa skaidroja, ka atbilstoši departamenta speciālistu secinātajam baltie pleķi ir vai nu kalcija karbonāts, kas radies dabiskā oksidācijas procesā, vai arī sāls, kas sakrājies ielu kaisīšanas gaitā. Neviena no šīm vielām nevarot kaitēt tilta konstrukcijām, taču detalizētāk pleķu izcelsmi skaidros ekspertīzē vasarā.
Dimante arī akcentēja, ka pērnā gada nogalē tika pārbaudītas visas Dienvidu tilta konstrukcijas un tas atzīts par ekspluatācijai drošu, nekādas nepilnības neesot konstatētas.
Dienvidu tilts tā ievērojamo izmaksu dēļ sabiedrībā tiek dēvēts par vienu no dārgākajiem tiltiem pasaulē. Rīgas pašvaldība tā celtniecībai ņēma kredītu, ko sākotnēji plānoja atmaksāt 20 gadu periodā. Tā izbūves darbi tika sākti 2004. gadā, bet pabeigti 2013. gadā.
Tilta kopējās izmaksas darbu noslēgumā sasniedza ap 570 miljoniem latu jeb vairāk nekā 810 miljonus eiro. 2016. gada budžets liecina, ka saistību segšanai par Dienvidu tiltu paredzēti gandrīz 54 miljoni eiro.
