Pašvaldība: Bēgļus nevajadzētu izmitināt lielos centros, kur viņiem ir iespēja veidot savas kopienas
Foto: AFP/Scanpix

Bēgļus nevajadzētu izmitināt lielos centros, kur ir iespēja pašiem veidot savas kopienas, tādējādi neintegrējoties jaunajā sabiedrībā, uzskata Alojas novada domes priekšsēdētājs Valdis Bārda (LZS).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Bārda uzskata, ka tas radīs dažādus riskus un lielas problēmas ne tikai valstīs un reģionos atsevišķi, bet Eiropā kopumā.

"Nevajadzētu šos cilvēkus arī vienkārši izmētāt pa pašvaldībām. Ir jāņem vērā vairāki faktori, viņiem tomēr ir nepieciešamība pēc dažādām lietām, jo daudziem ir ģimenes, tāpēc jādomā arī par darba iespējām. Varētu mēģināt jaunajā vidē bēgļus integrēt pa ģimenēm, nevis kopienām - tā visiem būtu vieglāk," teica priekšsēdētājs.

Cilvēku skaits, kurus uzņemt Alojas novada pašvaldībā, atkarīgs no tā, vai valsts visām nepieciešamajām funkcijām un mērķiem dod līdzi arī finansējumu, norādīja Bārda. Tai nav jābūt ļoti lielai naudai, nekas nebūtu jāveido no jauna, tikai jārada pienācīgi apstākļi pieejamajos īpašumos, jo nav tā, ka pašvaldībai būtu tukši, izremontēti dzīvokļi, viņš piebilda.

"Līdzīgi arī par darbu - jautājums, ar kādām kvalifikācijām ir šie cilvēki. Jo vairs nav tie laiki, kad jebkuram var vienkārši atrast darbvietu. Jādomā par bēgļu atlases principiem pēc to kvalifikācijas un spēju līmeņiem. Ja tas būtu apzināts, jautājumu par darbvietām būtu daudz vieglāk risināt," uzskata Bārda.

Viņš uzsver, ka ir ļoti daudz jāstrādā pie bēgļu izvērtēšanas, lai iespēju robežās maksimāli novērstu iespējamību, ka viņi radīs kādas riskantas situācijas. Pašvaldībai nebūs tādu līdzekļu un resursu, lai šīs iespējamās sekas spētu novērst, viņš piebilda.

"Tāpat jāstrādā arī ar sabiedrību, jo šobrīd tai ir vairāk jautājumu nekā izpratnes par šiem jautājumiem un, ja mēs vienkārši kaut ko darīsim, neinformējot sabiedrību un neiesaistot to diskusijās, rezultāts nebūs veiksmīgs. Visi šie jautājumi ir jāizvērtē kontekstā. Šobrīd koncentrējamies tikai uz Sīriju, bet ir jābūt gataviem dažādiem globāliem satricinājumiem un jāzina, kā sarežģītos apstākļos rīkoties, kā no šīm problēmām nevis norobežoties, bet domāt un runāt par tām, lai atrastu risinājumus," atgādina priekšsēdētājs.

"Mans personīgais skatījums - vajag aktīvāk rīkoties, modelēt situācijas pilotprojektu veidā. Piemēram, sekot līdzi vienai bēgļu ģimenei un pētīt, kas ar to notiek jaunajā vidē, kā notiek integrācija, ar kādām problēmām tā saskaras utt. Sekot līdzi reāliem procesiem un vērtēt konstatētās problēmas, atrodot tām risinājumus, līdz ar to novēršot, ka ar tām saskarsies citi, un pie šādām un līdzīgām lietām varam sākt strādāt jau tagad," nobeigumā min Bārda.

Kā ziņots, saskaņā ar Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padomes lēmumu Latvijai no Itālijas un Grieķijas būs jāuzņem papildu 281 persona, kurai nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Šobrīd kopējais patvēruma meklētāju skaits, kas Latvijai būs jāuzņem divu gadu laikā, ir 531 persona.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Eiropas Savienība Grieķija Itālija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form