Pašvaldībām sola Saeimas atbalstu ES fondu pārdalē
Foto: F64

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) 22.kongresā Koknesē debatēs piedalījās vairāki Saeimas deputāti, kuri solīja atbalstu pašvaldību vēlmei Eiropas Savienības struktūrfondu izmantošanā 2014.-2020.gada budžeta ciklā vismaz daļēji pāriet no pašreizējā sektorālā principa uz reģionālo, ļaujot katrai pašvaldībai savu "kvotu" izmantot atbilstoši pašas noteiktajām prioritātēm.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

LPS vēlas, lai pašvaldībām tiktu atvēlēta viena trešdaļa no ES fondu Latvijas kvotas - apmēram viens miljards latu, ko sadalītu pēc principa "nauda seko iedzīvotājam". Tad pašvaldībām pienāktos viens miljons latu uz 1000 iedzīvotājiem.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Vitauts Staņa (ZZS), runājot debatēs, apgalvoja, ka "par 99% piekrīt LPS prasībām" un ir gatavs tās aizstāvēt parlamentā. Staņas paustajam viedoklim piekrita arī Saeimas deputāti Aivars Volfs (V) un Edgars Zalāns (PLL).

Savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) savā uzrunā pakavējās pie reģionālā līmeņa pašvaldību - apriņķu - izveides, kas, pēc ministra domām, būs efektīva vien tad, ja valsts pārvalde tiks decentralizēta un virkne funkciju, ko līdz šim pilda ministrijas, tiks uzticēta reģioniem.

"To iespējams īstenot, stiprinot pašreizējo plānošanas reģionu kapacitāti un nododot tiem daudz vairāk līdzekļu un funkciju," sacīja Vējonis.

Arī apgūstot nākamā perioda ES struktūrfondu līdzekļus, kā viena no prioritātēm jānosaka reģionālā attīstība, dodot pašvaldībām iespēju ar ES fondu atbalstu īstenot savas attīstības stratēģijas un palielināt atbildību par savu reģionu attīstību, piekrita ministrs.

"Vēlos arī pateikties pašvaldībām, kas lielā mērā uz saviem pleciem ir iznesušas to slogu, kas radās krīzes periodā. Jo īpaši paldies tāpēc, ka valdība bija spiesta pieņemt daudz nepopulāru, arī kļūmīgu lēmumu un tieši pašvaldības bija tas posms, kas līdzsvaroja sociālo spriedzi," teica ministrs Vējonis. Viņš pauda cerību, ka "LPS un arī citas pašvaldību organizācijas arī turpmāk būs būtisks ministrijas partneris un ka kopīgā darbā izdosies ne vien risināt pašvaldību ikdienas darba problēmas, bet arī sekmēt reģionālo attīstību".

Arī LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis, uzrunājot kongresa delegātus, pateicās pašvaldībām un to iedzīvotājiem par izturību smagajā krīzes laikā, kas varētu būt krietni vieglāka, ja politiķi un valdība spētu sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem labāk aizstāvēt valsts nacionālās intereses. LPS priekšsēdis pauda pārliecību, ka sarunās "ir jāparāda sava pašapziņa un nedrīkst 1:1 pieņemt jebkuras rekomendācijas. "Latvijai ir jāpārkreditē aizņēmums starptautiskajā finanšu tirgū un jābeidz eksperimentēt ar ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju, tos pazemojot un nospiežot uz ceļiem," teica Jaunsleinis.

Kongresā tika pieņemtas trīs rezolūcijas: "Par attīstības vadības principu maiņu", "Par strukturālo reformu likumdošanā" un "Par ceļiem".

Rezolūcijā "Par attīstības vadības principu maiņu" LPS kongress aicina Saeimu un Ministru kabinetu, sākot ar jauno ES programmēšanas ciklu, papildināt nozaru vadības principu, paredzot nodalīt vismaz trešo daļu Latvijai piekrītošās ES budžeta kvotas, nosakot katrai pašvaldībai savu ES projektu kvotu pēc principa "nauda seko iedzīvotājam" un dodot katrai pašvaldībai patstāvīgas tiesības izlietot to savām prioritātēm.

LPS kongress arī aicina katru Latvijas pašvaldību pieņemt domes lēmumu par atbalstu jaunajai politikai, kas paredz, ka tikai pašvaldības patstāvīgi var izvēlēties ES mērķu sasniegšanai vispiemērotākos pasākumus, kas vislabāk atbilst vietējiem resursiem un vietējām iespējām.

Rezolūcijas projektā "Par strukturālo reformu likumdošanā" LPS kongress aicina Saeimu un Ministru kabinetu atcelt Valsts pārvaldes iekārtas likuma normas, kas attiecas uz pašvaldībām, un grozīt regulējošo Ministru kabineta noteikumu statusu uz ieteikumiem, nodrošinot pašvaldībām iespēju izvēlēties - turpināt pildīt tajos regulētās normas ieteikumu statusā vai noteikt vietējiem apstākļiem piemērotāku regulējumu patstāvīgi.

Rezolūcijas projektā "Par ceļiem" LPS kongress aicina Saeimu un Ministru kabinetu: būtiski palielināt investīcijas visu nozīmju ceļiem, lai nodrošinātu Latvijas konkurētspēju ar Lietuvu, Igauniju un citām ES valstīm, kā arī atteikties no plāniem veikt finanšu stabilizāciju uz autotransporta infrastruktūras rēķina. LPS arī prasa atjaunot Autoceļu fondu.

Šogad kongresā 18 cilvēki saņēma LPS Atzinības rakstus un krūšu nozīmes - par nozīmīgiem darbiem vai nopelniem demokrātiskas un tiesiskas Latvijas valsts un LPS attīstībā, saimnieciskajā vai sabiedriskajā darbībā vai citās valstij un pašvaldībām nozīmīgās jomās.

Kongresa noslēgumā dalībnieki apmeklēja "Likteņdārzu" - piemiņas vietu visiem tiem cilvēkiem, kuri Latvijai zuduši 20.gadsimtā.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form