Aģentūras LETA aptaujātās pašvaldības atbalsta un pozitīvi vērtē darba grupas Azartspēļu likuma grozījumu izstrādei sagatavotos priekšlikumus Izložu un azartspēļu likumā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Liepājas pašvaldība kopumā pozitīvi vērtē šos priekšlikumus, taču norāda, ka tie nedrīkst būt formāli. Kā sacīja Liepājas Attīstības pārvaldes Komercnodaļas vadītāja Sanita Linde, pašvaldībai jābūt tiesīgai ierobežot un noteikt azartspēļu teritorijas, kā tas bija sākotnēji iekļauts Izložu un azartspēļu likumā.

Liepāja bija viena no pirmajām pilsētām Latvijā, kas 2002.gadā izmantoja likumā paredzētās normas un ierobežoja azartspēļu teritorijas.

Darba grupai, izstrādājot grozījumus, vajadzētu vairāk ieklausīties Pašvaldību savienības un Lielo pilsētu asociācijas ieteikumos par azartspēļu izvietojumu katrā teritorijā atsevišķi, jo pašvaldība vislabāk pārzina situāciju uz vietas.

Lindes vērtējumā formāls ir priekšlikums par to, ka pašvaldībai būs tiesības atteikt azartspēļu zāles ierīkošanu, ja netiks ievērotas likumā noteiktās prasības. Šo procesu bez pašvaldības iejaukšanās regulē jau Latvijā pastāvošā likumdošana.

Arī Daugavpilī un Jēkabpils dome atbalsta lielāku pilnvaru piešķiršanu pašvaldībām, lemjot par azartspēļu zāļu atvēršanu. Daugavpils domes priekšsēdētājas vietnieks Jānis Lāčplēsis atzina, ka ir pilnīgi normāli, ja valsts regulē kopējos spēles noteikumus, bet pašvaldības koriģē spēļu biznesa izplatību, ņemot vērā pašvaldības attīstības plānus un vietējo iedzīvotāju intereses.

Līdzīgi domā arī Jēkabpils domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs. Viņš pastāstīja, ka Jēkabpilij ir izstrādāts teritoriālais plānojums, kurš nosaka, kura no pilsētas teritorijām kādos nolūkos var tikt izmantota. Saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem un atbilstoši izstrādātajam teritoriālajam plānam pērn pilsētā tika aizvērtas dažas spēļu zāles. Šogad, kad stājās spēkā grozījumi Azartspēļu likumā, Jēkabpilī vietās, kuras nav piemērotas spēļu biznesam, atkal atklātas divas jaunas spēļu zāles.

Ventspils domes Ekonomikas nodaļas vadītājs Andis Jansons skaidroja, ka Ventspils pašvaldība arī bija iesūtījusi savus priekšlikumus par labojumiem gan Latvijas Pašvaldību savienībai, gan Lielo pilsētu asociācijai jau pagājušajā gada 5.decembrī.

"Cik zinu, tad tie ir ņemti vērā un abas iepriekš minētās institūcijas tās pārstāv," piebilda Jansons.

Darba grupa Azartspēļu likuma grozījumu izstrādei sagatavojusi priekšlikumu Izložu un azartspēļu likumā un ierosina, ka par jaunu azartspēļu zāļu atvēršanu lems pašvaldība, tā izskatot katru gadījumu atsevišķi, informēja darba grupas vadītājs Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Ēriks Zunda (TP).

Pašvaldībai atbilde par zāles atvēršanu būs jāsniedz 45 dienu laikā. Ja šajā laikā jautājums netiks izskatīts, tad tiks uzskatīts, ka pašvaldība piekrīt spēļu zāles atvēršanai.

Iesniedzot dokumentus par zāles atvēršanu, būs jāpievieno arī nodomu protokols, ka konkrētajā vietā spēļu zālei būs telpas.

Ņemot vērā, ka pašvaldībām ir piešķirtas tiesības lemt par spēļu zāles atvēršanu vai slēgšanu, darba grupa rosina svītrot no likuma grozījumiem pirmajā lasījumā atbalstīto normu, ka azartspēles drīkst atrasties viesnīcās, kurās ir vairāk par 100 numuriem.

Darba grupa rosina noteikt tiesības pašvaldības lēmumu pārsūdzēt Administratīvajā tiesā. Zunda informēja, ka nākamajā darba grupas sēdē paredzēts lemt par pašvaldības policistu tiesībām kontrolēt azartspēļu zāles un arī azartspēļu reklāmu.

Par darba grupas priekšlikumiem būs jālemj atbildīgajai Saeimas Budžeta un finanšu komisijai, bet galīgais lēmums jāpieņem Saeimai.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form