Pašvaldības brīdina: naudas trūkuma dēļ ziemā mazie ceļi var būt neizbraucami  (37)

Laikraksts atgādina, ka nākamā gada valsts budžeta projektā atbalsts ceļu nozarei salīdzinājumā ar šo gadu ir samazināts par desmit miljoniem latu, tostarp pašvaldību ceļiem par 25%, bet valsts ceļiem – par 8%. "Ar patlaban paredzēto naudu ziemā, piemēram, Mālpilī, ceļu var notīrīt divas reizes mēnesī. Vienam kilometram pašvaldību ceļu gada laikā ir paredzēti 383, bet valsts ceļiem aptuveni 2500 latu. Ļoti iespējams, ka atsevišķi ceļu posmi šajā ziemā būs jāslēdz tāpēc, ka pašvaldības nespēs garantēt uz tiem satiksmes drošību," sacījis Salmiņš.

Laikraksts ziņo, ka patlaban valsts atbildībā ir ceļi aptuveni 20 000 kilometru, pašvaldībām 39 000 kilometru garumā. Pašvaldībām piederošo ielu kopējais garums valstī ir aptuveni 7500 kilometru, bet valsts galveno un reģionālo ceļu kopgarums – 6900 kilometru, taču finansējums pašvaldību ceļiem vairāk nekā sešas reizes mazāks. Pašvaldību ceļu uzturēšanai nauda salīdzinājumā ar 2011. gada faktisko finansējumu nākamgad samazināsies par 37%. Pēc VAS "Latvijas valsts ceļi" valdes priekšsēdētāja Ivara Pāžes šonedēļ teiktā, valsts ceļiem paredzētā nauda pavasarī būs beigusies, līdzīgi domā arī pašvaldību pārstāvji, informē "Latvijas Avīze".

Ceļu nozarei paredzētās Eiropas Savienības (ES) fondu naudas samazinājums būs daudz lielāks – no 196 miljoniem šajā gadā līdz 93 miljoniem latu nākamajā gadā, informē laikraksts, gan precizējot, ka šajā gadā daudzus ceļu atjaunošanas darbus būvnieki atteicās veikt izmaksu sadārdzinājuma dēļ.

"Latvijas Avīze" vēsta, ka novadu domju pārstāvji privātās sarunās patlaban liek manīt, ka jaunais satiksmes ministrs, bijušais diplomāts Aivis Ronis ir vājš eksperts satiksmes nozarē – viņš Ministru kabineta sanāksmēs neaizstāv satiksmes nozari, turklāt neprot vai nevēlas aizstāvēt ar vienādu ieinteresētību gan valsts, gan arī pašvaldības ceļu apsaimniekotāju intereses. Patlaban Autoceļu likums nosaka, ka 80% no akcīzes nodokļa naftas produktiem ir jānovirza ceļu uzturēšanai, reāli autoceļi saņem nedaudz vairāk kā 30%. Eksperti gan pieļauj, ka Ronis jaunajā amatā vēl ir pārāk īsu laiku un viņa attieksme nākotnē mainīsies.

Desmit miljonu latu lielo dotācijas samazinājumu ceļiem Satiksmes ministrija iecerējusi "griezt" solidāri – pa pieciem miljoniem valsts un tikpat daudz – pašvaldību ceļiem. Netiek gan ņemts vērā, ka piecus miljonus valsts ceļiem ņem nost no 60 miljonu latu lielās šā gada dotācijas un tikpat daudz – no pašvaldībām piešķirtā 20 miljonu latu lielā šā gada atbalsta, norāda laikraksts. "Nākamajā gadā piedāvātais atbalsts pašvaldību ceļiem ir tikpat liels kā 2001.gadā. Ja rēķinām 2000.gada cenās, tas ir vismazākais atbalsts kopš valsts neatkarības atjaunošanas," uzsver Salmiņš.

"Pašvaldības ziemā nevar savus ceļus atšķirībā no lielajiem valsts nozīmes ceļiem tīrīt retāk tāpēc, ka bērniem un skolotājiem uz skolu ir jātiek. Ja ziema būs silta, tad tā mums būs ļoti liela veiksme," laikrakstam atzinis Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis.

"Latvijas Avīze" norāda, ka šajā ziemā tāpat kā agrāk var veidoties paradoksāla situācija – valsts galvenie ceļi būs notīrīti, bet līdz tiem nevarēs nokļūt. Jau pērn "Latvijas Valsts autoceļu uzturētājs" nereti netika galā ar sniega tīrīšanu uz mazāk svarīgajiem valsts nozīmes ceļiem un šo darbu veica pašvaldības.

LPS tehnisko problēmu komisijas sanāksmē šonedēļ gan vairākas reizes pieļāvuma formā izskanējis pieņēmums – naudu, ja būs pārtēriņš, tāpat kā aizvadītajā ziemā, varētu prasīt valstij no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Šajā gadā pašvaldības no šā fonda saņēma 3,4 miljonus latu, bet valsts ceļiem papildus piešķīra 5,8 miljonus latu lielu atbalstu.

LPS par ļoti lielu netaisnību uzskata arī ES fondu naudas nepieejamību pašvaldību ceļiem nākamajos gados. Nākamajā gadā pašvaldības no piešķirtajiem 93 miljoniem latu varēs tērēt vien 9 miljonus latu tranzītielu atjaunošanai vai renovācijai, tātad 10% lielu īpatsvaru. Agrāk pašvaldību ceļiem un ielām piešķīra vairākas reizes lielāku ES atbalstu.

LPS pārstāvji sarunās ar Finanšu ministriju ceturtdien uzsvēruši – ceļu nozarē patlaban netiek izpildītas vairāku likumu prasības, vēsta laikraksts. Piemēram, kopš Ivara Godmaņa valdības lēmuma 2008.gada beigās bez argumentiem tika izmainīta proporcija – 30% pašvaldību, bet 70% valsts ceļiem. Tāpat ceļu finansējumam ir jābūt saistītam ar samaksāto akcīzes nodokli par degvielu.